Šuplinska: Jo radošāki ir pedagogi, jo kvalitatīvāks ir mācību process ārtelpās (3)

Pēc tikšanās ar pašvaldībām par mācību organizēšanu ārtelpās amatpersona norādīja, ka vietvaras saskaras ar vairākām problēmām. Pašlaik gan ministrija neesot apkopojusi datus par to, cik no 45 pašvaldībām, kurās tas pašlaik ir atļauts, sākušas organizēt stundas ārpus telpām, jo situācija ir mainīga.

"Āra nodarbības ir iespēja, nevis obligāta prasība. Tāpēc pašvaldības izvērtē visus savus resursus, sākot ar to, cik droša ir epidemioloģiskā situācija, jo, protams, pastāv iespēja, ka jaunieši ir no dažādiem novadiem, īpaši vidusskolā. Uz šādu problēmu norādīja Valmiera," stāstīja ministre.

Tāpat pašvaldības Šuplinskai norādījušas uz loģistikas problēmām gadījumos, ja novada teritorija ir liela. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka ir pašvaldības, kas nodrošina papildu reisus skolēnu nogādāšanai uz skolām, un šī problēma tiek atrisināta.

"Trešā problēma, uz ko norādīja, piemēram, Cēsis, ir, ka viņi skatās uz blakus esošajiem novadiem, un ja redz, ka tur saslimstība vēl ir gana augsta, viņi tomēr izvēlas nogaidīt," sacīja ministre.

Nogaida un mācības ārā neatsāk arī tās pašvaldības, kuru pedagogi un arī vecāki izjūt nedrošības sajūtas un bailes par iespējamu saslimšanu ar Covid-19.

"Problēmjautājumi ir tipiski Latvijas izglītības telpai. Mums ir atšķirīga infrastruktūra, atšķirīga loģistika, daži izmanto sabiedrisko transportu, daži neizmanto. Mums ir arī atšķirīga radošuma pakāpe," secināja Šuplinska, norādot, ka, piemēram,

Aizputes vidusskolā āra nodarbības ir ierasta prakse, jo skolā pieejamas divas āra klases.

Politiķe arī atzina, ka šādas nodarbības no skolotāja prasa diezgan lielu koncentrēšanos, un, ja skolotājs strādā ar ļoti dažādu klašu spektru, esot skaidrs, ka viņš to nevar darīt katru dienu.

Savukārt bērni šādās stundās izjūt lielāku motivāciju mācīties, ņemot vērā skolu pieredzi, apgalvoja Šuplinska. Tāpat no skolēna varot panākt lielāku koncentrēšanos un atdevi.

"Šī vides maiņa ļauj skolēnam pierast pie tā, ka jebkuros apstākļos tev ir jāprot koncentrēt savu uzmanību, atbildēt uz jautājumu un būt pašam par radoša procesa virzītāju. Jo vairāk skolotājiem ir pētnieciskās, radošas pieejas, jo kvalitatīvāk veidojas šos process," pārliecināta amatpersona.

Jau ziņots, ka šonedēļ formālās un neformālās izglītības nodarbības ārtelpās grupā līdz 20 personām var norisināties 45 epidemioloģiski drošās pašvaldībās, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā aktuālākā informācija.

Mācības svaigā gaisā varēs rīkot Aglonas, Aizputes, Alojas, Alsungas, Apes, Auces, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Durbes, Iecavas, Ilūkstes, Inčukalna, Jaunjelgavas, Jaunpiebalgas, Jēkabpils, Kandavas, Kārsavas, Kocēnu, Krustpils, kā arī Ķeguma novados.

Epidemioloģiski drošam kritērijam par divu nedēļu Covid-19 saslimstības rādītājam līdz 250 atbilst arī Limbažu, Mazsalacas, Mērsraga, Nīcas, Pārgaujas, Pāvilostas, Pļaviņu, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rucavas, Rundāles, Rūjienas, Saulkrastu, Skrīberu, Skrundas, Strenču, Tērvetes, Vārkavas, Vecpiebalgas, Vecumnieku un Viesītes novads. Līdz ar to arī šajās pašvaldībās skolēni vienā grupā līdz 20 personām varēs mācīties svaigā gaisā.

Savukārt no pilsētām skolēni svaigā mācīties varēs Jēkabpilī un Valmierā.

LETA jau ziņoja, ka formālās un neformālās izglītības procesu epidemioloģiski drošākajās pašvaldībās var īstenot ārtelpās, ļaujot pulcēties grupās līdz 20 cilvēkiem.

Minētā atļauja būs spēkā divas nedēļas pašvaldībās, kur kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs nepārsniedz 250 gadījumus uz 100 000 cilvēku. Šādā veidā mācības klātienē varēs norisināties ārtelpās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem.