Lieldienu cilpošanas seriāls: trīs ģimenes lustīgā pastaigā ar āķīgiem uzdevumiem

Viens no cilpošanas lielākajiem plusiem ir tāds, ka šo aktivitāti ir iespējams veikt no jebkuras vietas, kaut vai riņķojot ap savu māju. Ja kādam trūkst motivācijas slieties augšā no dīvāna un iet dabā, tad šajā rakstā fitnesa trenere Ineta Rijniece vēsta par regulāru pastaigu pozitīvo iespaidu uz vielmaiņu, svaru un veselību kopumā.

Lai lustīgāk, iedvesmojies no cilpošanas vēstnešiem — trīs atraktīvām ģimenēm, kuras četru nedēļu garumā iemūžinās savus piedzīvojumus dažādās Latvijas pusēs, daloties ar padomiem un sasniegtajiem rezultātiem.

Ziediņu ģimene no Ikšķiles

Iepazīsimies! Kintija ir bankas darbiniece, Edgars — nomas punkta vadītājs, bet Elīza — skolniece. Ziediņu ģimenes hobiji ir ceļošana un aktīvā atpūta

Cilpošanas spēle ģimenes aktīvo izklaižu klāstā bija īsts jaunums. Viņi teic, ka pastaigā devušies bez mazākās nojausmas, ko no spēles sagaidīt, bet, tā kā pēc dabas ir azartiski, tieši nezināšana rosinājusi lielāku interesi par gaidāmo izklaidi.

“Telefons ar pilnu bateriju, lietotne Loquiz un labs noskaņojums – lūk, viss, kas ir nepieciešams, lai sāktu spēli. Spēles formāts neparedzēja konkrētu vietas piesaisti, tāpēc sākumā domājām cilpot pa pilsētu, bet, tā kā pastaigai pievienojās arī mūsu ģimenes četrkājainais draugs un Ikšķiles ielas un dambītis tiek uz nebēdu deldēti ikdienas pastaigās, domas mainījām un devāmies izcilpot līkumiņu pa mežu. Zilo kalnu gabaliņš no Ikšķiles puses mums ir iemīļota vieta gan skriešanai, gan slēpošanai, gan vienkārši pastaigām, ja apnīk pilsētas asfalts,” stāsta Kintija.

Pirms spēles starta pogas nospiešanas bijusi “neliela mandrāžiņa” par to, kas un kā, bet, saņemot pirmo mazās cilpas jautājumu, Ziediņi ļoti ātri uztvēruši spēles ritmu, un laiks līdz pirmajam lielās cilpas jautājumam paskrējis gluži nemanot. “Uzskatām sevi par diezgan erudītiem, bet ar pirmo lielās cilpas jautājumu aizķērāmies uz minūtēm 10-15.” Ar papildu norādes palīdzību āķīgo jautājumi izdevies veiksmīgi atrisināt, un pēc tam jau bijis krietni skaidrāks, kādam ir jābūt turpmākajam domu gājienam.

Kintija un Edgars atzīst, ka nācies pāris reizes "iebraukt auzās" ar pārlieku analīzi un pieaugušā prāta ieslēgšanu.“Dažos jautājumos meita Elīza ar savu vienkāršāko skatījumu uz lietām mūs ļoti patīkami pārsteidza.”

Ņemot vērā attiecīgās distances garumu, ikdienā fiziski aktīvā ģimene būtu vēlējusies lielākus noejamos intervālus starp cilpām. “Vienā brīdī noķērām sajūtu, ka tikko sāc iet, hops — atkal jautājums un atkal jāpiestāj,” saka Edgars, piebilstot, ka garo pastaigu iesācēji biežās pauzes varētu uzskatīt par plusu, jo rezultātā netiek ņemts vērā, cik ātri pieveikta distance, bet gan tas, cik pareizi ir cilpu atrisinājumi.

Ziediņi kopumā spēles ideju uzteic kā lielisku: “Cilpošana ne pa jokam ievelk azartā, tāpēc ar nepacietību gaidām nākamās nedēļas spēli. Centīsimies pārspēt paši sevi, jo pirmajā spēlē ieguvām 70% no 100% iespējamajiem. Mums vēl ir, kur augt!”

Akmentiņu ģimene no Siguldas

Madara ir atbildīga par sporta dzīves organizēšanu Siguldā, taču šobrīd visa viņas uzmanība tiek veltīta mazajai Samantai, lai palīdzētu meitai visos iespējamos veidos izzināt pasauli. Andris ikdienā strādā ar jaunās paaudzes televīziju, bet dēliņš Rainers apgūst bērnudārza gudrības.

Šobrīd, kad ģimenē toni nosaka bērni, hobijs ir pārvērties par dzīvi mājās, bet pārējā laikā tā ir ceļošana un piedalīšanās sporta sacensībās. Akmentiņiem patīk spēlēt galda spēles, atpūsties pie dabas, vasarā braukt ar divriteņiem, bet ziemā slēpot.

Gatavojoties spēlei, viņi atklājuši, ka plānoto 3 kilometru vietā būs jāpieveic vismaz 5-6 kilometrus garš maršruts, tādēļ pārgājiena zābaki ātri tikuši nomainīti pret velo ekipējumu. “Tā nu mēs četratā ar trim divriteņiem braucām pa Siguldas ceļiem, veicot regulāras pieturas uzdevumu atminēšanai. Sākumā gāja tīri labi – gan cilpu atminēšana, gan ritmisks brauciens. Pa ceļam atradām tikko svaigi krāsotas šūpoles, kas tiek gatavotas Siguldas "Fantāzijas šūpoļu ceļam", kā arī varējām vērot, kā pilsētā ienāk pavasaris un mostas daba,”  spēles sākumu ieskicē Madara.

Tomēr, tiekot līdz sestajai cilpai, četrgadīgā Rainera pacietība un izturība izsīkusi, jo viņam nav bijusi pa prātam regulārā apstāšanās, pildot uzdevumus. Pieņemts lēmums braukt mājās, lai pēdējos uzdevumus pabeigtu jau svētdienas rītā pēc kārtīgas “pūpolpotes” devas.

Izpildot visus uzdevumus, Akmentiņu ģimenes rezultāts, gluži kā Ziediņiem, bija 70% no kopējā punktu skaita. “Tas nozīmē, ka esam “zaķi no cilpotāju cilts”, kas ir visatbilstošākais simbols šis nedēļas tematiskajā spēlē, jo tuvojas taču Lieldienas,” teic Akmentiņi, novēlot visiem jautru un aizrautīgiem piedzīvojumiem bagātu cilpošanu, gatavojot stratēģiju nākamās nedēļas izaicinājumam.

Zeltiņu ģimene no Bebrenes Ilūkstes novadā

Inga ir namu pārvaldniece un grāmatvede, Alberts — elektroinženieris un lauksaimnieks. Abi audzina trīs bērnus: Agris ir pirmsskolnieks, Roberts un Alberta mācās Bebrenes vidusskolā.

Pastarītis fano par dinozauriem, vecākais dēls ir aizrāvies ar robotiku, savukārt meita ir ģimenes sportiste — nodarbojas ar vieglatlētiku un jāšanas sportu. Ingas mīļākā sportiskā aktivitāte ir skriešana, bet Alberta “ze lieta” ir tehnika. Vēl Zeltiņu ģimenei patīk doties kopīgos ceļojumos.

“Bērniem pieaugot, vecākajām atvasēm jau bieži vien ir savi plāni brīvā laika pavadīšanai. Galda spēles “Katanas ieceļotāji un “Scrabble” jau visiem ģimenē nedaudz apnikušas, nemaz nerunājot par “Uno”,” stāsta Inga.

Cilpošanas izaicinājums bijis lielisks iegansts palūgt, lai pusaudži rezervē laiku kopīgajai ģimenes izklaidei svaigā gaisā.

Tā nu marta izskaņā Zeltiņi devās pastaigā līdz Apšu kalniem Bebrenē. “Atstājām mašīnu pie kādreizējās Danenfeldes muižas un sākām spēli. Pēc laiciņa sapratām, ka uzdevums būs ik pēc 120 metriem. Katru nākamo uzdevumu gaidījām ar aizrautību. Visi ģimenes locekļi ikdienā ir raduši pie fiziskām aktivitātēm. Arī mazais Agris ir pieradis nostaigāt 5-6 kilometrus — attālumu, ko viņš veiksmīgi pievarēja arī šoreiz.”

Spēles ideja bijusi ļoti viegli uztverama, un visi uzdevumi atminami. “Paši gan vienu cilpu muļķīgi pārpratām un pēc tam brīnījāmies – kā tad tā? Tur nekas nav jāmaina, viss ir lieliski saprotams, droši vien zāģeris mežā novērsa mūsu uzmanību,” smej Inga, piebilstot, ka minēšanā aktīvi iesaistījusies meita un vīrs. "Abi “bračkas” bija aizņemti viens ar otru, ar kokiem un apkārtnes izzināšanu.” Puiši aizrautīgi pētījuši tēta nogāzto lielo apsi, pirmos tauriņus – gan dzeltenu, gan raibu, kā arī pirmās zilās vizbulītes un māllēpes Diņģeļkalna ezera krastā. “Bērni atrada arī aizsargājamos staipekņus. Vismaz zinām, ka tagad viņi tos atpazīs un ļaus augt,” lepojas Alberts.

Tā kā šoreiz pastaigai bijusi izvēlēta pauguraina un mežaina apkaime Lietuvas tuvumā, brīžiem bijušas problēmas ar GPS signāla uztveršanas zonu. “Piefiksējām, ka nereti nākamais uzdevums “atnāk” uz telefonu pēc divtik garāka attāluma, kad apstājāmies un GPS mūs spēja sameklēt. Tas gan omu mums nebojāja, tikai sapratām, ka

nākamnedēļ izmēģināsim cilpot tuvāk civilizācijai – piemēram, gleznainajā Bebrenes pagasta centrā.”

Inga piebilst, ka šoreiz nav sanācis telefonā piefiksēt noieto trasi, līdzīgi kā MapMyRun vai viedpulksteņos, bet nākamajā spēlē noteikti tikšot izmantota šī opcija: “Patiesībā telefona baterija to varēja atļauties, tikai es tai īsti neuzticējos.”

Zeltiņi uzskata, ka ir sasniegts spēles galvenais mērķis — ar spēles palīdzību apvienot ģimeni, lai kopā baudītu dabu, pie viena arī izklaidējoties. “Gaidot katru jauno uzdevumu, neradās vēlme risināt problēmas, runāt par nopietniem jautājumiem, darbu vai citām lietām, kas bieži mēdz traucēt ģimenes kopīgo atpūtu.”

Uz tikšanos nākamās nedēļas spēlē! Cilposim kopā!

Raksts tapis sadarbībā ar "Elvi" un "Cilpo.lv".