“Zināšanu nekad nevar būt par daudz!” - CERN fiziķis aicina jauniešus apgūt fiziku

Cilvēks, kurš uzdod jautājumus

Var šķist, ka par zinātnieku piedzimst, taču arī zinātnieki sākumā ir bērni, kuri sapņo.

“Pirmajās klasēs 90. gadu beigās es, tāpat kā visi puikas, sapņoju, ka kļūšu par policistu, ugunsdzēsēju vai prezidentu, tomēr laika gaitā kļuva skaidrs, ka mani interesē dabaszinātnes. Bērnībā uzdevu daudz jautājumus par visu ar dabu saistīto, tāpēc vēlējos nākotnē kļūt par cilvēku, kurš uzdod jautājumus.

Es nebiju skolēns, kurš stundās rāmi sēdēja ar taisnu muguru, tomēr nemēdzu neko kavēt. Skolā iegūtās zināšanas gan man būtu vairāk palīdzējušas, ja es mācītos vēl cītīgāk. Šobrīd bieži saskaros ar situācijām un jautājumiem, kuriem es nezinu atbildes, bet atceros, ka skolā par to mācīja.

Esmu absolvējis Rīgas Valsts 1. ģimnāziju, kurā skolotāji ne tikai māca ikdienas vielu, bet arī mēģina skolēnu saprast un padarīt par labu cilvēku. Starptautiskās bakalaurāta programmas pēdējos divos mācību gados bija jāizvēlas viens no eksaktajiem priekšmetiem – fizika, ķīmija vai bioloģija.

Kuriozi, ka viens no skolotājiem palūdza neizvēlēties viņa mācīto priekšmetu, jo biju stundās pārāk skaļš – arī šis faktors mani “pabīdīja” fizikas virzienā. Tas, ka tā būs joma, ar kuru saistīšu savu dzīvi, bija skaidrs tikai tad, kad beidzu fizikas studijas universitātē,” stāsta Kārlis.

Darbs Eiropas Kodolpētniecības centrā

Kārlis fiziku studējis Liverpūles Universitātē, kur nonācis, viņaprāt, pateicoties veiksmei. Fizika ļoti interesējusi, turklāt universitāte bijusi izteikti pētnieciska nevis akadēmiska, tomēr Kārlis nav bijis pārliecināts, ka saistīs karjeru tieši ar fiziku.

“Doktorantūrā man bija jāizvēlas starp nukleāro fiziku un daļiņu fiziku – daļiņu fizika man šķita interesantāka, jau atkal man uzspīdēja veiksme un ieguvu pozīciju vienā no Eiropas Kodolpētniecības centra eksperimentiem. Strādājot CERN, es noteikti neesmu sasniedzis augstāko fiziķa karjeras punktu, turklāt es nezinu, vai man tas kādreiz izdosies. Kādam var šķist, ka augstākais punkts ir Nobela prēmijas iegūšana, taču man svarīgākais ir justies komfortabli un apjaust, ka spēju nākamajai fiziķu paaudzei nodot savas idejas un domas,” dalās fiziķis.

Lai nonāktu CERN, vēl pirms pāris gadiem vienīgā iespēja bija doties studēt uz ārzemēm. Taču patlaban, sadarbojoties Rīgas Tehniskajai universitātei un Latvijas Universitātei, izveidotas iestrādnes, lai jau no šī gada sniegtu iespēju doktorantūru veikt CERN eksperimentos, studējot Latvijā. Kā jau zināms, Latvija patlaban sper soļus, lai kļūtu par CERN asociēto dalībvalsti, kas pavērs jaunas karjeras iespējas eksakto zinātņu studentiem Latvijā, un Kārlis uzsver, cik liels gods viņam ir būt iesaistītam šajā procesā.

“Mans ieteikums jaunajiem censoņiem ir nebaidīties uzņemties riskus, kā arī mēģināt darīt to, ko šķiet, ka nespēj. Esmu sapratis, ka, ejot uz priekšu, iespējams nonākt visur.

Viens no lielākajiem dzinuļiem, kas man neļauj apstāties, ir arī Latvijā attīstīt to, ko daru. Ja nebūtu pandēmija, es dotos uz Latviju biežāk, kā arī ciemotos skolās, lai iepazīstinātu jauniešus ar savu pieredzi,” uzsver Kārlis.

Cilvēki baidās no tā, ko viņi nesaprot

“Kāpēc cilvēki baidās no eksaktajām zinātnēm? Viņi baidās no tā, ko viņi nesaprot, un baidās atzīt, ka kaut ko nezina.

Fizika ir noderīga arī citās ar fiziku nesaistītās jomās, turklāt izvērš zināšanu horizontu. Manuprāt, vislabāk darboties vienā konkrētā jomā, taču būt zinošam, erudītam un vispusīgam. Esmu sastapis cilvēkus, kuri studējuši fiziku, taču strādā citās nozarēs, piemēram, finanšu jomā vai inženierijā. Tas apliecina, ka, pat nesaistot savu karjeru ar fiziku, šī izglītība un pieredze palīdz iegūt labi apmaksātu darbu,” stāsta Kārlis.

Parādīt, ka fizika ir aizraujoša

Kārlis uzskata, ka skola ir vieta, kur iegūt priekšzināšanas visās iespējamās jomās. Latvijas izglītības sistēma, viņaprāt, ir laba, jo vidusskolā jauniešiem ir iespēja mācīties dažādus mācību priekšmetus, kas ļauj pavērt plašāku skatu. Turklāt skolā iegūtais zināšanu pamats un ārpusskolas aktivitātes noder karjeras veidošanā. Fiziķis uzsver, ka dzīvē var noderēt tas, ka esi bijis komandas kapteinis sporta spēlēs, piedalījies debašu pulciņā vai erudīcijas konkursos.

Jāatceras, ka izcilas atzīmes mācību priekšmetos vien nenodrošinās spožu nākotni - panākumu atslēga slēpjas drosmē, vēlmē uzņemties vadību un nebaidies no citu cilvēku jautājumiem. “Šogad esmu pieņēmis izaicinājumu būt mentors AS “Latvenergo” organizētā erudīcijas konkursa “FIZMIX Eksperiments” komandām. Uzskatu, ka šī ir lieliska iespēja jauniešiem iegūt vērtīgus kontaktus, pierādīt sevi, uzdot jautājumus un meklēt atbildes. Es vēlos nodot nākamajiem fiziķiem savas zināšanas un parādīt, ka fizika ir aizraujoša,” skaidro fiziķis.

Zaļā fizika un sadzīvošana ar pasauli

Zinātnieks dalās pārdomās arī par fizikas ilgtspējas aspektu: “Šī gada “FIZMIX Eksperiments” konkursa galvenā tēma ir zaļā fizika, kas ir ārkārtīgi aktuāla, jo pasaulei šobrīd ir “karsti”. Notiek klimata pārmaiņas, turklāt tās ir cilvēka radītas. Sabiedrībai ir svarīgi apzināties, ka šī ir milzīga problēma un attiecības ar dabu ir jāmaina. Mēs vairs nevaram domāt kā 18. gadsimta beigās – “protam izmantot ogles, tāpēc dedzināsim, cik gribam, jo tas mums dod enerģiju”.

Cilvēcei jāatrod veids, kā sadzīvot ar pasauli labāk. Šo ziņu iespējams nest caur cilvēkiem, kurus zinātne interesē un aizrauj, piemēram, skolēniem un skolotājiem. Tādēļ konkurss “FIZMIX Eksperiments” ir viens no veidiem, kā vērst jaunās paaudzes un sabiedrības uzmanību uz klimata pārmaiņām un dabai draudzīgiem risinājumiem.”

Kārlis uzskata, ka visu, ko cilvēki dara, var darīt vēl labāk un efektīvāk. Arī CERN ir dažādas dabai draudzīgas iniciatīvas, kas ir pavisam ikdienišķas, piemēram, lai darbā samazinātu vienreizlietojamo krūzīšu lietošanu, kafijai un tējai tiek piedāvāta atlaide, ja lieto savu personīgo krūzīti. Protams, tiek plānoti un īstenoti arī projekti, kas palīdz mazināt enerģijas patēriņu un enerģijas zudumus. Kārlis apgalvo: “Ir ļoti svarīgi ikkatram saprast klimata izmaiņu nozīmi, un pēc iespējas ātrāk jārod veids, kā palēnināt to ietekmi.”

AS "Latvenergo" rīkotais erudīcijas konkurss norisinās 26. reizi, pulcējot komandas no Latvijas skolām, kurās mācās 8. un 9. klašu skolēni. "FIZMIX Eksperiments" konkursa mērķis ir izglītot skolēnus par drošu un efektīvu elektroenerģijas lietošanu ikdienā, veicināt jauniešos interesi par eksaktajām zinātnēm, saistošā veidā parādīt, kā teorētiskās zināšanas izmantot praksē, kā arī veicināt jauniešos profesionālu interesi, padziļināti apgūstot fiziku. Ar konkursa "FIZMIX Eksperiments" palīdzību gan skolotāji, gan skolēni var pārliecināties, ka fizika nav tikai sarežģīta teorija, bet tā eksistē mums visapkārt un var būt aizraujoša.