Veselība iekšā, slimība ārā jeb klāt Pūpolsvētdiena! (3)

Baznīca aicina piedot un nožēlot grēkus

Palmu jeb Pūpolsvētdiena ievada Kristus ciešanu laika pēdējo nedēļu - Kluso nedēļu, kurā norisinās visi lielie notikumi, proti, Svētā Vakarēdiena iestādīšana Zaļajā ceturtdienā, Kristus krusta nāve Lielajā piektdienā un Kristus augšāmcelšanās Lieldienās.

Klusā nedēļa ir Lielā gavēņa jeb Kristus ciešanu laika pēdējā nedēļa. Šajā laikā ikviens cilvēks ir aicināts atcerēties 40 dienas, kurās Jēzus tuksnesī lūdza Dievu un gavēja pirms savas publiskās darbības sākšanas, kā arī gatavoties Lieldienām - Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētkiem.

Šis ir īpaši labvēlīgs laiks, lai nožēlotu grēkus, saņemtu piedošanu, svētību un stiprinājumu ticībā.

Senču tradīcijās - steidz meklēt pūpolus!

Mūsu senči šajā dienā izpildīja īpašu pēršanas rituālu un cēla galdā «apaļus» ēdienus. Ja esi pamodies pirmais, steidzies meklēt pūpoliņus, tā dāvājot saviem mājiniekiem veselību, un, ja pa ceļam gadās strauts, - mazgā muti, tad būsi smuks bez gala!

Un galvenais, lai šorīt spīd saule, jo tad arī Lieldienas būs saulītes mīļotas.

Saskaņā ar tautas tradīcijām Pūpolsvētdienas rītā mājinieki tiek pērti ar pūpolu zariem, lai vairotu veselību un labklājību.

Dodies pērt vēl gulošos mājiniekus, skaitot šādus vārdus:

• «Pūpolīt, pūpolīt, apaļš kā pūpols, sarkans kā ābols, vesels kā ūdens, bagāts kā zeme!»
• «Pūpolī, pūpolī, slimība ārā, veselība iekšā!»
• «Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!»
• «Apaļš kā pūpols, lunkans kā žagars, skaists kā lecoša saulīte! Slimība ārā, veselība iekšā!»

Tradīcijas Pūpolsvētdienā:

Tradīcijas saka, ka vislielākā svētība ir tad, ja ģimenē pirmo noper saimnieku, vēlot veselību, saticību un pārticību, jo «apaļš» nozīmē - vesels un pārticis.

Rītā nedrīkst matus sukāt, citādi galvā sametas utis tik lielas kā pūpoli.

Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, jo ticējums saka, ka tad skaistums būšot garantēts visu gadu, turklāt nenākšot miegs.

Nedrīkst nest kurināšanai apaļas malkas pagales, tad vasarā redzēs daudz čūsku.

Pūpolu svētdienā ļaudis baznīcā tīšām kāsē, lai aitām būtu jēri pa pāriem.

Pūpolu svētdienā taisa pūpolu koka krustiņus, kurus svētī baznīcā, lai pērkons mājā nespertu.

Ja pūpolzaros maz pūpolu, tad rudenī būšot maz kartupeļu, bet, ja pūpolu daudz, tad labi augšot zirņi un pupas.

Pūpolsvētdienā krāsnis esot jāiztīra, bet pelni vēlāk jāizkaisa laukā, kur tiks sēti un stādīti dārzeņi, jo tad tie augot ļoti raženi.

Pūpolu svētdienā jānoķer kurmis, jāapglauda un tad ar to pašu roku jānoglauda zirgi, tad tie būs apaļi.

Pūpolsvētdienā vajag visu dienu palikt mājās, jo tad visu gadu klāšoties labi.

Pūpolsvētdienā galdā liek zirņus, pupas, miežu biezputru, arī putraimus ar zirņiem.

TVNET novēl visiem šo svētdienu mierīgu, saticīgu un saules pilnu!