Kā atpazīt, ka tevi piemeklējusi panikas lēkme?

Kādi ir tipiskākie panikas lēkmes simptomi un kāpēc svarīgi to laikus atpazīt un meklēt palīdzību, skaidro sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga farmaceite Anna Kivleniece.

“Panikas lēkmes izraisa ļoti intensīva draudu nojauta, kas ne vienmēr ir pamatota. Šādām lēkmēm ir raksturīgs straujš sākums, tās ir intensīvas un neprognozējamas. Dažādās situācijās, kas reizēm var būt arī pavisam ikdienišķas un sadzīviskas, piemēram,

lielveikala apmeklējuma laikā, cilvēks var piedzīvot kādu “trigeri” (nepatīkamu sajūtu izraisītāju), kā rezultātā parādās noteikta somatiska reakcija, piemēram, karstuma viļņi, sirds dauzīšanās un plaukstu svīšana.

Panikas lēkmes gadījumā šīs somatiskās reakcijas tiek katastrofizētas jeb virzītas visbriesmīgākā scenārija virzienā. Panikas lēkmju laikā indivīds piedzīvo tādu kā apburto loku, kur domas, emocijas, uzvedība un somatiskās reakcijas viena otru pastiprina un liedz situāciju novērtēt objektīvi,” skaidro Ineta Vanaga.

Panikas simptomi ir gan fiziski, gan psihiski

Panikas lēkmes tipiskākie fiziskie simptomi ir paātrināta sirdsdarbība, sirdsklauves, pat sāpes krūtīs un diskomforts. Tāpat to var pavadīt svīšana, drebuļi, trīce, tirpstošas rokas un sajūta, ka varētu noģībt. Arī elpas trūkums, reibonis un smakšanas sajūta ir tipiski panikas lēkmes simptomi. Savukārt psihiskie simptomi ir trauksme, bailes zaudēt kontroli vai sajukt prātā, bailes no nāves, kā arī nerealitātes vai depersonalizācijas sajūta, kas cilvēkam liek justies, it kā viņš vērotu sevi no ķermeņa ārpuses.

Terapija, pašpalīdzošas grupas un relaksācijas tehnikas

Panikas lēkmju saknē ir kādas neapzinātas emocijas, ko ir svarīgi no zemapziņas izcelt apziņā. Lai to paveiktu, nereti ir nepieciešams palīgs – persona, kura ir izglītota šajā jomā un zina, ko dara. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā tikt galā ar panikas lēkmēm, ir

kognitīvi biheiviorālā psihoterapija, kuras laikā cilvēks tiek izglītots par panikas lēkmēm, strādā pie savas pārliecības, domu un uzvedības pārstrukturizēšanas, kā arī identificē iespējamos panikas lēkmju cēloņus.

Tāpat palīdzēt var arī dažādas pašpalīdzošās grupas, kurās satiekas cilvēki, kuri cieš no panikas lēkmēm, psihodrāmas grupu terapijas un individuālās konsultācijas. Savukārt panikas lēkmju laikā noderīgas var būt dažādas relaksācijas tehnikas – kā elpošana un pozitīva vizualizācija jeb sevis iztēlošanās kādā drošā vietā. Reizēm tiek nozīmēti arī medikamenti trauksmes mazināšanai, depresijai vai sirdsdarbības regulācijai.

Kā atpazīt un palīdzēt, ja līdzcilvēks piedzīvo panikas lēkmi?

Panikas lēkmju diagnozi var noteikt tikai speciālists, tomēr arī līdzcilvēki var novērot izmaiņas cilvēka uzvedībā, piemēram, pamanīt bailes, apjukumu, dezorganizētu uzvedību. Tādos gadījumos nepieciešams sniegt atbalstu – mierinot, esot blakus, kopā elpojot, cenšoties novērst katastrofizējošās domas.

Jāņem vērā, ka panikas lēkme ilgst līdz pat 30 minūtēm, taču tās kulminācija ir novērojama aptuveni desmitajā minūtē.

Ja ģimenes loceklim ir diagnosticēti trauksmes traucējumi ar panikas lēkmēm, arī līdzcilvēkiem nepieciešams izglītoties, lai nepieciešamības gadījumā viņi būtu gatavi sniegt vajadzīgo atbalstu.

Kad doties pie speciālista?

"Pašreizējos apstākļos daudzi izjūt satraukumu – ja tas ir viegls un epizodisks, iespējams izmantot fitoterapiju jeb ārstēšanu ar augu drogām un to preparātiem.

Ārstniecības augi, kas tiek izmantoti nomierinošajos preparātos, ir baldriāna sakņu, melisas lapu un piparmētras, pasifloras lapu ekstrakti, tāpat arī ašvagandas sakņu pulveris, kas mazina spriedzi, tonizē, uzlabo kognitīvās funkcijas un palīdz adaptēties stresam.

Ne mazāk svarīgi ir iekļaut uzturā produktus, kas bagāti ar B grupas vitamīniem un magniju, jo tie veicina normālu nervu sistēmas darbību,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece.

Tāpat satraukuma mazināšanai var noderēt vannas, kurās izmantots vannas sāls ar magniju, kas atslābinās un uzlabos miegu. Vannām var izmantot arī ēteriskās eļļas ar relaksējošu iedarbību, piemēram, lavandas, melisas un piparmētras.

Par panikas lēkmēm nepieciešams piedomāt, ja tās atkārtojas vismaz četras reizes mēnesī. Pie speciālista jādodas arī tad, ja indivīds piedzīvo trauksmi un bailes, tikai domājot par iespējamajām panikas lēkmēm. Tā rezultātā cilvēks sāk izvairīties no situācijām, kurās varētu tās piedzīvot, kas, savukārt, būtiski ietekmē dzīves kvalitāti un spēju pilnvērtīgi funkcionēt – dzīvot, strādāt, tikties ar cilvēkiem.