Angelas Merkeles 16 gadus ilgā valdīšana Vācijas kancleres amatā tuvojas noslēgumam. Lai kā arī katrs viņu vērtētu, viņa nenoliedzami atstāja savu zīmogu uz veselu laikmetu. Taču politiskās ēras parasti nenoslēdzas klusi, un "mammas" ilgā atvadīšanās nav nekāds izņēmums.

Vēlēšanas Vācijā beidzot sākušas uzņemt apgriezienus. Pirmās divas reģionālo parlamentu vēlēšanas, kas ievada "supervēlēšanu" gadu, liecina par iespējamību, ka federālajās vēlēšanās 26.septembrī varētu izveidoties jauna valdības koalīcija bez Merkeles Kristīgo demokrātu savienības (CDU) un tās Bavārijas māsaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU).

Gan Bādenē-Virtembergā, gan Reinzemē-Pfalcā CDU cieta lielus zaudējumus un tikpat lielā mērā pieauga atbalsts "zaļajiem", savukārt brīvie demokrāti (FDP) saglabāja stabilu elektorāta daļu. Tāpēc tagad tiek runāts par tā dēvēto luksofora koalīciju starp sociāldemokrātiem (SPD), FDP un "zaļajiem". 

Pēkšņi pavērusies reāla iespēja, ka Berlīnē varētu notikt varas maiņa.