Vai paplašinātā realitāte kļūst par veiksmes stāstu uzņēmējiem?

Pašlaik paplašinātā realitāte joprojām ir jaunums lietotājiem, kuriem šī pieredze šķiet jautra, saistoša un neaizmirstama. Tā ļauj patērētājiem kļūt par aktīviem dalībniekiem reklāmas kampaņās, kuras viņiem šķiet pievilcīgas, saistošas ​​un neaizmirstamas.

“Skatoties no uzņēmumu pozīcijas, paplašinātā realitāte ir visnotaļ mūsdienīgs tendence, kas paver jaunas iespējas uzrunāt auditoriju, neapstājoties tikai pie oriģināliem saukļiem vai precīzi adresēta vizuālā materiāla, bet gan nodrošināt īstenas sajūtas,” vēsta Gunita Kuļikovska.

Vai paplašinātā realitāte kļūs par populāru metodi, kā piesaistīt auditorijas uzmanību?

Ikgadējā patērētāju tendenču ziņojuma ietvaros “Zenith UK” uzsvēra izaugsmes iespēju paplašinātās realitātes reklāmām 2021. gadā. Viņi paredz, ka globālie reklāmas izdevumi šādai netradicionālai pieejai turpinās pieaugt vismaz nākamos divus gadus, katru gadu tiem palielinoties vairāk nekā par 30%.

Gunita Kuļikovska stāsta, ka nepiekrīt šādam apgalvojumam. “Paplašinātā realitāte nav izdalāma no imersīvajiem medijiem (netradicionāla formāta, kurus vada jaunās tehnoloģiju platformas, piemēram, 360 grādu video). Tas nozīmē, ka es nerunāju par paplašināto realitāti kā atsevišķu elementu, jo tā nav atsevišķa tehnoloģija. Šo laikmetu iezīmē viss interaktīvais kopums un pieredzes veidošana, kas var būt vienas kampaņas ietvaros vai sastāv no dažādiem elementiem – virtuālā realitāte un arī paplašinātā realitāte. Un svarīgi ir auditorijai adresēt pieredzes stāstu – pareizi to formulēt, izmantojot pareizus rīkus, un to paveikt īstajā laikā. Viena paplašinātā realitāte nesasniegs ne auditoriju, nedz atstās kādu lielāku iespaidu, ko parasti vēlas sagaidīt uzņēmēji.”

Kas notiek brīdī, kad kā uzņēmuma radošā persona esi gatavs paplašinātās realitātes projektam?

"Zīmoli, kas izmanto paplašinātās realitātes rīkus, var palīdzēt cilvēkiem pieņemt apzinātākus un pārliecinātākus lēmumus, veidojot uzticību zīmolam un ilgstošas attiecības ar auditoriju," vēsta Google pārstāvis.

Arī Gunita sadarbībā ar mākslinieču duetu “Skuja Braden” pandēmijas sākuma posmā realizējusi lielisku ideju par izstādes atklāšanu virtuālā formātā, sniedzot iespēju mākslas baudītājiem vairākus no izstādes mākslas darbiem aplūkot digitalizētā formātā.

“Zinot tradicionālo scenāriju muzeja apmeklējumam, ir skaidrs, ka es dotos uz izstādi, lai skatītu šos objektus no attāluma, ar ierobežotām iespējām, nevis paceltu augstāk un palūkotos uz tiem no cita skatu punkta un izzinātu, no kāda materiāla ir tā skulptūra veidota. Bet ar digitāliem rīkiem mēs to spējam panākt - piezūmojam. Tas daudz vairāk ļauj "saaugt" ar šo radīto mākslas darbu, nekā ierastā veidā apmeklējot izstādi,” vēsta Gunita.

Komentējot šādu ideju realizāciju, Gunita atgādina, ka panākumu atslēga slēpjas pieredzē un iesaistē, kuru nodrošina paplašinātā realitāte. Tomēr, ja nav skaidrs stratēģiskais mērķis, nebūs pilnvērtīgas izpratnes par to, ko gribam būvēt. Lai no tā izvairītos, uzņēmumiem ir jāspēj atbildēt uz jautājumiem "kāpēc" un "kā".

“Mēs zinām atbildi uz jautājumu "kas", bet "kāpēc" un "kā", ir atkarīgs no šī lietotāja centrētās pieejas, un tās bieži vien trūkst. Kaut kādos procesos mēs to sākam saprast, piemēram, kad būvējam pakalpojumu un pieredzi ap savu klientu, darbinieku vai sadarbības partneri. Tomēr reizēs, kad ir runa par šādām paplašinātās realitātes pieejām, mēs par šo piemirstam, domājot par to kā par rīku, programmatūru vai 3D modeli, bet patiesībā tas nav nekas no šiem. Tā būtībā ir pieredze un iespēja mijiedarboties caur šo paplašināto realitāti,” stāsta Gunita.

Paplašinātā realitāte kļūst dārga, ja nav skaidrs iemesls, kamdēļ tā tiek lietota.

Realizējot ideju par paplašinātās realitātes lietošanu reklāmās, uzņēmumi apstājās pie izmaksām. Tiek uzskatīts, ka tas šobrīd ir primārais šķērslis, kas kavē netradicionālo reklāmu panākumus. Par to liecina arī "Unity" 2019. gada veiktā pētījuma rezultāti - 39,1% no respondentiem (1000 reklāmas un mārketinga jomā strādājošas personas) norādīja uz izmaksām, kuras nākas novirzīt šādas reklāmas tapšanai.

Daloties savā pieredzē, Gunita uzsver, ka šāda netradicionāla satura veidošanai šķērslis nevarētu būt izmaksas, bet gan stratēģijas trūkums. “Paplašinātās realitātes satura veidošanas izmaksas nebūt nepārsniedz tās, kas tiek veltītas video filmēšanai un montēšanai. Šobrīd arī tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka to izmantošana jau ir iespējama caur mobilām ierīcēm. Līdz ar to par primāro iemeslu kļūst loģiska pamatojuma trūkums, kādēļ uzņēmums vēlas to darīt.”