Lūsis komentē ⟩ Vai mums nepieciešamas dievkalpojumu tiešraides Latvijas Televīzijā? Protams! (4)

Pirms kāds sācis kliegt: “Atkal tas Lūsis zākā baznīcu! Kā viņam nav kauna?”, vēlos uzreiz nomierināt. Pirmkārt – man tiešām nav kauna, un otrkārt – es pilnībā atbalstu kristīgo aktu translāciju televīzijā. Izskaidrošu, kāpēc.

Sākumā uz dievkalpojumu un dieva kalpu uzrunām tiešraidēs raudzījos skeptiski, jo neuzskatīju, ka valsts sabiedriskajam medijam pienāktos tik intensīvi izcelt vienas atsevišķas reliģijas notikumus.

Tomēr, ja tā padomā, – arī sports neinteresē visus, tomēr tā translācijas televīzijā tiek nodrošinātas regulāri. Dažkārt tiek rādīti pat nevienu neinteresējošu sporta notikumu atkārtojumi. Piemēram – pērnās sezonas biatlona sacensības, kurās mūsējie cīnījās par iekļūšanu labāko trīsdesmitniekā.

Un reliģija jau tas pats sports vien ir. Vietējā superlīgā cīnās luterāņi, katoļi, pareizticīgie, baptisti, vecticībnieki, septītās dienas adventisti. Tie ir klubi ar krasi atšķirīgiem budžetiem un iespējām algot darbā dažāda kaluma profesionāļus. Sezonas gaitā tie cenšas audzēt savu ietekmi un atbalstītāju skaitu. Pēdējās sezonās sacensībai pievienojušies arī Jehovas liecinieki un musulmaņi, bet viņi ir līgas pastarīši. 

Esmu skatījis pāris dievkalpojumu translācijas, un jāteic, ka tās ir salīdzinoši garlaicīgas. Domāju, ka to varētu atsvaidzināt, ja tiešraides komentētu Anatolijs Kreipāns. “Labvakar, reliģijas draugi! Šodien tiešā translācija no Doma baznīcas. Sportisti jau ieņēmuši savas vietas, un tūdaļ pirmais starts. Uz celiņa parādās pirmais atlēts, kurš meistarīgi vicina pa gaisu ķēdē iesietu kūpošu trauku. Ļoti interesants uznāciens. Kā jau visiem zināms – jaunā atlēta vectēvs piecdesmit septītajā gadā bija otrās maiņas altārzēns Gdaņskas baptistu draudzē.”

Ja tā padomā, dievkalpojumi jau nav vienīgā reliģiskā štelle LTV. Laiku pa laikam ziemas saulgriežos rāda sižetus par bluķa vilkšanu, bet Līgo svētkos māca, kā pareizi siet sieru un triekt alu. Tāpēc konceptuāli arī kristīgās minoritātes noteikti ir pelnījušas raidlaiku valsts televīzijā. Ja jau dievs ir visur, tad viņš noteikti ir arī televizorā.

Turklāt mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka LTV bieži vien rāda raidījumus un seriālus, kas ir vēl garlaicīgāki par dievkalpojumiem.

Tā kā esam vienojušies, ka dievkalpojumu translācijas ir atbalstāmas, ir viena lieta, kas Lieldienu tiešraidēs šķiet ļoti amizanta. Proti – pirmajās Lieldienās televīzijā vispirms būs vērojami pašmāju bīskapu apsveikumi, pēc tam dievkalpojums no Doma baznīcas, bet tikai PĒC TAM – pāvesta runa no Vatikāna. 

Zināms, ka Latvijas bīskapu skatījumā pāvests pats tā īsti nesajēdz, ko runā, un parasti tam nepieciešama viņu izvērsta analīze, kas izskaidro visas galvenā kristieša sarunātās muļķības. 

Domāju, ka šo niansi vajadzētu ņemt vērā un pāvesta runa būtu jātranslē pirms vietējo svētuļu uzrunām. Tad metropolīts Zbigņevs Stankevičs varētu uz karstām oglēm izskaidrot kristīgajiem tautiešiem, ko pāvests ar savu runu domājis patiesībā. Mazums, gados ne pārāk jaunais Francisks atkal sarunās kādas ķecerības par to, ka geji arī ir cilvēki un dieva bērni. Mūsu bīskapiem jābūt modriem un gataviem pašam sliktākajam scenārijam. 

Ir labi, ka LTV palīdz ticīgajiem īstenot savas garīgās prakses apstākļos, kad pulcēties nav iespējams.
Vienīgais, kā kristīgajai baznīcai pietrūkst, ir labs mārketings. Jāpiesaista sponsori, tiešraidēs jānodrošina produktu izvietošana (“Nekas neuzslauka zemē sabirušo dievmaizīti labāk par airobotu 360! Tā kunga asinis šonedēļ piegādā Jacobs Creek.”). 

Iesūnojušo un garlaicīgo cienīgtēvu izskatu varētu atsvaidzināt ar mūsdienīgāku kleitu fasonu, tās saīsinot tā, lai nedaudz atsegtu ceļgalus. Svētos rakstus var citēt no planšetes, jo grāmatas ir ļoti 1998. Ērģeļu vietā varētu atskaņot kaut ko modernāku, bet līdzvērtīgi kaitinošu. Piemēram Evijas Vēberes balsi. Man ir daudz lielisku ideju, un esmu gatavs konsultēt bez maksas. 

Priecīgus svētkus, draugi!