Suecas kanāla blokāde un tās ietekme uz Latvijas ekonomiku

Kas ir noticis?

No 23. līdz 29. martam Suecas kanālā pie Ēģiptes bija iestrēdzis 400 metru garais konteinerkuģis “Ever Given”, tādējādi bloķējot vienu no svarīgākajiem ūdensceļiem pasaules tirdzniecības sistēmā.

Pēc sešu dienu ilgušiem glābšanas darbiem pirmdienas pievakarē beidzot tika saņemtas ziņas, ka kuģis no sēkļa ir nocelts un turpina ceļu.

Kādēļ Suecas kanāla bloķēšana ir tik nozīmīga?

Suecas kanāls ir 164 kilometrus garš kanāls, kas savieno Vidusjūru un Sarkano jūru. Īsumā sakot, kuģiem, kas dodas ceļā no Āzijas un Austrālijas uz Eiropu, ir iespējams galamērķi sasniegt aptuveni desmit dienas ātrāk, nekā kuģojot apkārt visam Āfrikas kontinentam.

Tāpat jāpatur prātā, ka Suecas kanāls ir viens no visvairāk noslogotajiem kuģu ceļiem pasaulē, ik gadu caur to plūst aptuveni 12% visas pasaules kravu – gan dažādas preces, gan arī naftas produkti.

Ziņu aģentūra “Reuters”, kā arī Vācijas apdrošinātājs “Allianz” aprēķinājis, ka jūras ceļa bloķēšana izmaksā ļoti dārgi. Aprēķināts, ka pasaules tirdzniecībai Suecas kanāla blokāde varētu izmaksāt no 5 līdz 8,5 miljardiem eiro nedēļā

Piemēram, naftas produktu pārvadājumu izmaksas jau ir divkāršojušās, un kavēšanās pasaules ražošanas piegādes ķēdē, jo īpaši automobiļu rūpniecībā, var skart arī patērētājus.

Cik daudz kuģu ir ietekmējusi “Ever Given” iestrēgšana?

Pirmdien rindā uz virzīšanos cauri kanālam gaidīja gandrīz 400 kravas kuģu, paziņoja Suecas kanāla pārvaldes vadītājs Osama Rabijs. Starp šiem kuģiem ir ne tikai konteinerkuģi, bet arī naftas tankkuģi, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes kuģi.

Kravu pienākšanu ostās gaida desmitiem uzņēmumu gan Eiropā, gan Āzijā. Kravu aizkavēšanās ietekme uz uzņēmumiem būs aplēšama vien tad, kad būs pilnībā atsākusies kuģu kursēšana pa kanālu.

Kā tas skars Latvijas ekonomiku?

ERST Finance izpilddirektors Arnis Blūmfelds skaidro, ka jāvērtē un jānodala iespējamā īstermiņa un ilgtermiņa ietekme.

"Tiek ziņots, ka uz "Ever Given" esošajos konteineros atrodas arī preces Latvijas uzņēmumiem. Atkarībā no tā, kas šīs ir par precēm, to daudzuma un nozares, kurās tās tiks izmantotas, ietekme varētu būt momentāna.

Tomēr jāņem vērā, ka šajā transporta artērijā Latvijas ražotāju eksporta preču, kā arī importa preču, kas ir ar īsu jeb tūlītēju izmantošanas termiņu, ir ļoti maz. Tāpēc pamanāma ietekme, visticamāk, tieši konkrēto preču piegādes kavēšanās dēļ nebūs," norāda Blūmfelds.

Savukārt ilgtermiņā šīs avārijas rezultātā jau tagad ir pieaugušas transporta izmaksas uz un no Āzijas valstīm. Pieprasījums pēc alternatīviem transporta veidiem, tādiem kā dzelzceļš un avio, ir audzis par ~30%, kas loģiski ir nesis līdzi arī cenu korekciju uz augšu. Tāpat rodas konteineru deficīts, kas kavē jau nākamo preču fasēšanu un piegādi. Ostās veidosies sastrēgumi, jo liela daļa kuģu tajās ienāks vienlaikus, tādā veidā veicinot arī cenu celšanos šiem pakalpojumiem.

"Varam sagaidīt cenu korekciju degvielai, kas gan esošajā situācijā pasaulē, visticamāk, salīdzinoši īsā laikā atgriezīsies šodienas līmenī. Izmaiņas noteikti skars apdrošināšanas un finanšu nozari, jo tiks rūpīgāk vērtēti riski, kas iestājušies tagad. Kam savukārt iepriekš tika pievērsta mazāka vērība un pieļauta varbūtība iestāties," saka Blūmfelds.

Jautāts, kuras nozares no tā varētu būt cietušas vairāk un vai varētu būt nepieciešami arī kādi atbalsta pasākumi, Blūmfelds norāda, ka transports, loģistika, ostu servisi būtu tās nozares, kuras, iespējams, izjutīs ietekmi.

"Tomēr, ņemot vērā Latvijas lomu šajā transporta koridorā, kā arī ģeogrāfisko atrašanās vietu, ietekme, ja būs, tiks ātri aizmirsta.

Kuģis tomēr ir aizbraucis tālāk savā maršrutā, un mums ir arī citi – būtiskāki izaicinājumi šobrīd. Attiecīgi atbalsta pasākumi, uzskatu, ka nebūs vajadzīgi," bilst Blūmfelds.

Vai būs jāmaksā vairāk par degvielu?

Kā jau iepriekš minēts, caur Suecas kanālu tiek pārvadāts nozīmīgs apjoms naftas produktu. Tāpat analītiķi paredz, ka šis notikums varētu ietekmēt arī naftas cenas. Piemērs tam jau ir – tiklīdz izskanēja pirmās ziņas, ka kuģis “Ever Given” ir izkustināts no vietas, jēlnaftas cenas piedzīvoja kritumu.

Nav noslēpums, ka naftas cenu svārstības pasaulē var ietekmēt arī mūsu maciņus. Piemēram, pasaulē kāpjot naftas cenai, tā kāpj arī pie mums esošajās degvielas uzpildes stacijās. Vai šis būs tas gadījums?

Kā skaidro Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere, galvenās cietējas šajā kuģa epopejā ir citas valstis, bet mūs tas neskars.

“Nafta caur Suecas kanālu tiek pārvadāta apmēram līdz 7%-8% no kopējā apjoma, ko pārvadā pa jūru. Neskatoties uz to, naftas cenas sāka kāpt. Visvairāk gan cieš Vidusjūras valstis, piemēram, Sīrija, kura gaida piegādes no Irānas.

Degvielas cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās tas būtiski neietekmēs,” norāda Ligere.

Ko iespējams secināt?

Nenoliedzami, ka bez sekām “Ever Given” iestrēgšana Suecas kanālā nepaliks un ietekmi jutīs ne tikai tie, kas ir pirkuši un pasūtījuši preces, kas nāk caur šo kanālu, bet arī finanšu nozare, jo noteikti kavēsies apmaksu termiņi un tiks pieteiktas arī apdrošināšanas atlīdzības. Skaidrs, ka par vairākām dienām (nedēļu) kavēsies pasūtījumu izpilde, kas savukārt izraisīs zināmas cenu korekcijas.

Tikmēr britu raidorganizācija BBC ziņo, ka “Ever Given” iestrēgšana ir izraisījusi pamatīgu sastrēgumu pie Suecas kanāla. Vācu apdrošinātājs “Allianz” aplēsis, ka sastrēgums un tā izraisītā preču un pasūtījumu aizkavēšanās var pat samazināt visas pasaules tirdzniecības gada apjomu robežās līdz pat 0,4%.

Tikmēr citi biznesa izdevumi norāda, ka pagaidām par jebkādām sekām spriest ir pāragri, jo kuģu sastrēguma samazināšanās varētu ilgt vēl vairākas dienas. Un tikai tad, kad pēdējais sastrēgumā iesaistītais kuģis būs sasniedzis savu galamērķi, varēs arī precīzi saprast, kādi tad ir zaudējumi globālajai ekonomikai.

Raksts tapis sadarbībā ar ERST Finance.