Noguruši un aizgājuši. Kādēļ veiksmīgu uzņēmumu dibinātāji pamet savus vadītāja amatus? (1)

Forbes vēsta, ka dienā, kad ķīniešu tiešsaistes pārdevējs “Pinduoduo” paziņoja, ka pēc aktīvo lietotāju skaita (788,4 miljoni) ir apsteidzis gan “Alibaba”, gan “Amazon”, kompānijas dibinātājs Kolins Čens Huans paziņoja par lēmumu aiziet no kompānijas direktoru padomes priekšsēdētāja amata. Pagājušā gada jūnijā Huans jau bija pametis ģenerāldirektora amatu. Kas lika uzņēmējam pamest amatu, atrodoties panākumu pilnbriedā?

Atkāpties no ģenerāldirektora amata gandrīz vienmēr ir grūti. Uz “Pinduoduo” dibinātāju ietekmi varēja atstāt paaugstināta uzmanība viņa uzņēmumam, tāpat kā visam Ķīnas tehnoloģiskajam sektoram kopumā.

Pēc personāla atlases kompānijas “Challenger, Gray & Christmas” datiem, šobrīd no amata aizgājušo ģenerāldirektoru skaits ir samazinājies par 20% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Pagājušajā gadā ģenerāldirektora posteni atstāja 1314 cilvēki - daļēji tāpēc, ka kompāniju valdes nevēlējās būtiski mainīt vadības sastāvu pandēmijas apstākļos. Tikmēr 2021. gada pirmajos divos mēnešos savus posteņus ir pametuši 195 vadītāji. Viņu vidū bija arī biznesu dibinātāji.

Daži vadītāji aizgāja pensijā ne pēc savas vēlēšanās. Viņu vidū ir Džons Matce, kuru atlaida no “Parler” ģenerāldirektora amata pēc tam, kad “Amazon Web Services” atteica “Parler” izmantot savu mājaslapu uzturēšanas tīklu pēc protestētāju uzbrukuma Kapitolijam.

Vēl viens piemērs ir investīciju kompānijas “Apollo Global Management” ģenerāldirektors Leons Bleks, kuram nācās aiziet pēc neatkarīgas izmeklēšanas rezultātiem, kur atklājās Bleka saistība ar Džefriju Epšteinu, kurš apsūdzēts seksuāla rakstura noziegumos.

Tomēr lielākā daļa atstāja amatu pēc paša vēlēšanās. Džeina Stīvensone, kas dibināja konsultāciju kompāniju “Korn Ferry”, norāda, ka viņu uz šādu soli pamudinājusi pandēmija.

"Cilvēki bieži vien domā par to, ko viņi gribētu darīt. Veiksmīgiem biznesmeņiem var būt arī citas intereses, kam viņi vēlētos veltīt savu laiku,” teica Stīvensone.

“Es esmu satikusi pietiekami daudz direktoru un valdes locekļu, kuri teikuši: “Ziniet, dzīve ir īsa, un tas jau ir par daudz!” Tāpēc arī es aizeju,” stāstīja Stīvensone.

Arī Bezosa negaidītā aiziešana no “Amazon” vadītāja amata apstiprina šo tendenci dzīvē – kad vadītājam vienkārši ir pārāk daudz visa kā.

“Kad jums ir uzlikta šāda mēroga atbildība, ir grūti koncentrēt uzmanību uz kaut ko citu dzīvē,” viņš vēstulē rakstīja kolēģiem, skaidrojot savu lēmumu. Brīvo laiku, pēc paša teiktā, viņš cer veltīt labdarības fondiem “Day One” un “Bezos Earth Fund”, kā arī citiem uzņēmumiem.  

Bezosa lēmums pārsteidza pasauli nesagatavotu, lai gan tas iepriekš jau bija izskanējis kā teorētiska iespēja. “Amazon” iepriekš bija atskaitījusies par rekordlieliem ceturkšņa pārdošanas rādītājiem 125,6 miljardu dolāru apmērā, bet Bezoss, kurš vadīja kompāniju 27 gadus, bija kļuvis par vienu no ilgāk amatā esošajiem ģenerāldirektoriem.

Saskaņā ar “Korn Ferry” datiem, vidēji kompānijas ģenerāldirektors uzturas amatā ilgāk nekā jebkurš cits augstākā līmeņa vadītājs, bet šis termiņš ir tikai 6,9 gadi. 2016. gadā šis rādītājs bija astoņi gadi.

Vēl viena ģenerāldirektore, kas pametusi sava dibinātā biznesa vadītāja amatu, ir “Kendra Scott” juvelierizstrādājumu kompānijas vadītāja Kendra Skota. Šo kompāniju viņa dibināja pirms gandrīz 20 gadiem. Pēc “Forbes” aplēsēm, Skota pārvalda uzņēmuma kontrolpaketi, kas ir 510 miljonus dolāru vērta.

Tāpat kā Bezoss, arī Skota ir nolēmusi turpmāk nodarboties ar biznesu citā amatā, pievēršot īpašu uzmanību dizainam, darbam ar klientiem un labdarībai, kamēr ģenerāldirektora pienākumus pildīs pašreizējais uzņēmuma prezidents Toms Nolans. Pēc pandēmijas sākuma Skotai nācās veikt biznesa transformāciju. Iespējams, ka tagad viņa prognozē drīzu pasaules atgriešanos normālā dzīvē, tāpēc tā varētu būt kā iespēja nodot varu citam cilvēkam.

“Ģenerāldirektors var teikt: ziniet, es palīdzēšu kompānijai sasniegt stabilitāti, bet pēc tam došos prom,” saka Stīvensone.

Šim apgalvojumam piekrīt arī organizācijas “Girls Who Code” vadītāja Rešma Saudži. Desmit gadus pēc projekta izveides, kas palīdz novērst dzimumu nevienlīdzību IT nozarē, Saudži pieņēma lēmumu, ka ir pienācis laiks atkāpties no ģenerāldirektora amata.

Aprīlī viņa kļūs par direktoru padomes priekšsēdētāju, bet ģenerāldirektora amatu ieņems operacionālais direktors Tariks Barets.

“Esmu pārliecināta, ka līderi nevar vadīt mūžīgi un viņiem arī nav jāpaliek organizācijās uz visiem laikiem. Nav iespējams ieviest inovācijas, ja organizāciju visu laiku pārvalda viens un tas pats cilvēks,” sacīja Saudži intervijā “Forbes”.

“Domāju, ka pandēmijas apstākļos mēs kā organizācija nokļuvām uz pareizā ceļa. Un tas daudzējādā ziņā ir pareizais brīdis vadības maiņai,” saka Saudži.

Krīzes laikā kļūst īpaši skaidrs, cik svarīgi ir plānot varas nodošanu. Tas it īpaši attiecas uz dibinātājiem, kuri ir saistīti ar saviem uzņēmumiem gan profesionāli, gan personiski. Šā iemesla dēļ, kā uzskata Stīvensone, viņi tiecas izvēlēties pēctečus no kandidātiem kompānijas iekšienē.

“Ja jūs domājat par uzņēmuma attīstības virzienu, ir ļoti svarīgi, lai jaunais vadītājs būtu līderis, kurš spēj sasniegt šos mērķus,” saka Stīvensone.

“Dati pierāda - ja tas ir iespējams, tad ir jāizvēlas no iekšējiem, nevis ārējiem kandidātiem, kam nodot varu. Tas tādēļ, ka jūs iegūstat cilvēku, kurš pazīst korporatīvo kultūru, to pilnībā izprot un ir iesaistīts visās kompānijas lietās," skaidro Stīvensone.

Tieši tāpēc “Reuters” vēsta par to, ka “Salesforce” operāciju direktors Brets Teilors tiek gatavots pārņemt ģenerāldirektora pilnvaras. Tam par pamatu kļuva spekulācijas par to, ka miljardieris un kompānijas dibinātājs Marks Benofs, iespējams, kļūs par nākamo dibinātāju-vadītāju, kurš pametīs savu amatu. Tomēr Benofs var mainīt savu amatu un saglabāt darbību uzņēmumā.

“Ļoti bieži dibinātājs pāriet uz direktoru padomes priekšsēdētāja amatu, piemēram, izpilddirektora vietu. Dibinātājiem ir grūti atkāpties no amata,” norāda Stīvensone.