Pandēmijas laikā sievietes ir zaudējušas darbu biežāk nekā vīrieši, un, ekonomikai atjaunojoties, viņas arī lēnāk nekā vīrieši atgūs savus darbus. Kad skolas un citas aprūpes iestādes tika slēgtas, sievietes “nesamērīgi bieži” uzņēmās bērnu aprūpi, mājas darbus un veco ļaužu aprūpi. Tas vairoja stresu un kaitēja viņu produktivitātei.
Tāpat arī Covid-19 paātrinājis automatizācijas un digitalizācijas procesus. Sievietes ir nepietiekami pārstāvētas nozarēs, kas faktiski veicina šādas pārmaiņas, piemēram, informācijas tehnoloģijas, inženierija un mākslīgais intelekts.
“Sievietes lielākajā daļā strauji augošo nozaru ir reti sastopamas, un tas nozīmē, ka mēs saglabāsim vēl lielākas dzimumu līdztiesības problēmas pēc tam, kad mēs izkļūsim no pandēmijas,” teica “Linkedin” globālās sabiedriskās politikas vadītāja Sjū Djūka.
Dzimumu līdztiesības plaisas vismazākās ir Ziemeļvalstīs. Islande, Norvēģija, Zviedrija un Somija un līderpozīcijās. Ziņojums atspoguļo arī iepriekš veiktos pētījumos paustās bažas. Apvienoto Nāciju Organizācija pagājušā gada septembrī ir aplēsa, ka pandēmijas seku dēļ 47 miljoni sieviešu varētu nonākt nabadzībā.
“Tas ir tāpat kā visa Spānija, kas slīgst nabadzībā,” pirms mēneša CNN novērotājai Bekijai Andersonei sacīja Bila un Melindas Geitsu fonda līdzpriekšsēdētāja Melinda Geitsa. “Tas ir tāpēc, ka sievietes ir spiestas izstāties no darba tirgus.”