Bojārs komentē "Aizliegtā paņēmiena" sižetu par antivielām (45)

Savā "Facebook" profilā viņš vēstīja, ka otrdien raidījums "Aizliegtais paņēmiens" saņēmis daudz kritiskus viedokļus un sašutumu par raidījuma metodēm vakcīnas "AstraZeneca" efektivitātes pārbaudei. Bojārs noraida visus pārmetumus, kas ir vērsti pret "Aizliegto paņēmienu", norādot, ka žurnālistu tiesības ir meklēt atbildes uz aktuāliem jautājumiem, dažādos ceļos, tostarp eksperimentēt un veikt antivielu testus, kuri ir legāli pieejami ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Kā atzīmēja Bojārs, var apšaubīt raidījuma iegūtos rezultātus, norādot, ka tie nav zinātniski nelielā testa apjoma dēļ. Arī Bojārs piekrīt, ka raidījuma iegūtie rezultāti nav zinātniski, taču, lai iegūtu zinātniskus rezultātus "ikvienam žurnālistam turpmāk pirms intervēt ikvienu cilvēku vajadzētu veikt socioloģiski un zinātnē balstītu atlasi". Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka žurnālisti drīkst fiksēt tendences. "(..) mēs drīkstētu jautāt pat, ja mums būtu tikai viens tests," viņš sacīja.

Bojārs norādīja, ka raidījumā veikto testu uzrādītie dati "lielā mērā" sakrita ar pētījuma rezultātiem, kas publicēts specializētajā izdevumā "Doctus" Latvijas ārstiem un farmaceitiem. Pētījuma nosaukums: "Sars CoV 2 specifiskās antivielas. Dinamikas un rezultātu analīze ambulatorajiem pacientiem Latvijā". 

"Aizliegtā paņēmiena" vadītājs norādīja, ka raidījumā nebija interpretācijas "labi vai slikti", kas attiecas par "AstraZeneca" vakcinētajiem un iegūtajiem rezultātiem. Raidījums vairākkārt uzsvēra, ka neinterpretē iegūto informāciju, norādot, "ka to spēs atbildēt tikai nākotne". 

Jautāts, kāpēc "Aizliegtais paņēmiens" mērīja "AstraZeneca" vakcīnu pēc pirmās, nevis pēc otrās devas, kā tas bija ar "Pfizer/Biontech" vakcīnām, Bojārs norādīja uz raidījumā izskanējušiem komentāriem no Imunizācijas padomes vadītājas Daces Zavadskas. Viņš atgādināja, ka, pēc viņas sacītā, "Pfizer/Biontech" laba aizsardzība ir septiņas dienas pēc otrās devas. Savukārt vakcīnai "AstraZeneca"- apmēram divas trīs nedēļas pēc pirmās devas saņemšanas ir laba antivielu atbilde un noturība.

"Un atgādinām, ka "AstraZeneca" otrā deva var būt jāgaida pat trīs mēnešus, bet, lūk, pirmā ir balsta deva un "ir laba antivielu atbilde" - minēts Zavadskas citātā. "Pfizer/Biontech" gadījumā antivielas uzrādījās visos paraugos, bet "AstraZeneca" gadījumā divos paraugos senioriem (13 testa diena) to nebija, bet vēl divos - bija tuvu robežai (19 testa diena). Un tas bija tas, ko mēs parādījām," pauda Bojārs, piebilstot, ka var teikt, ka raidījuma veidotāji ir pārpratuši ekspertus, bet, viņa ieskatā, tas neatceļ jautājumu par senioru aizsardzību.

Tajā pašā laikā Bojārs atzina, ka raidījuma veidošanas laikā valsts galvenais infektologs Uga Dumpis no sarunas atteicās. No līdzdalības studijā atteicās arī Veselības ministrija un arī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), deleģējot uz jautājumiem atbildēt Valsts zāļu aģentūras speciālisti, "kura, jautāta par senioru aizsardzību, spēja vien atbildēt, ka šī aizsardzība ir pietiekama".

Kā uzsvēra Bojārs, pēc tam, kad raidījumam "Aizliegtā paņēmiens" veltītiem pārmetumiem pievienojās arī Pavļuts, raidījuma vadītājam gribētos zināt, kad ministrs paziņos visus "Tos" vainīgos daudzu cilvēku nāvēs, kuri "turēja roku uz pulsa", bet tajā pašā laikā "ar vieglu roku" atteicās no "Pfizer/Biontech" vakcīnām. Tāpat Bojārs no veselības ministra gribētu noskaidrot, kādēļ Latvijas vakcinācijas tempi šobrīd ir "apkaunojoši zemi". 

LETA jau ziņoja, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) vērtēs, vai 29.marta raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" ir pieļauti kādi likuma pārkāpumi.

Ņemot vērā iedzīvotāju bažas par raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" izskanējušo informāciju saistībā ar vakcīnu "AstraZeneca" efektivitāti, padomes monitoringa speciālisti pārbaudīs, vai nav pieļauti kādi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi. Likums nosaka, ka programmās un raidījumos nedrīkst ietvert saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.