Februāra sākumā Ilze* gulēja gultā ar kārtējo reizi piemeklējušām muguras sāpēm un nesekmīgi mēģināja reģistrēties todien atklātajā interneta vietnē Manavakcina.lv, lai varētu saņemt poti pret Covid-19. Istabā ienāca vīrs Sandris, un Ilze ierosināja, ka varētu mēģināt piereģistrēt arī viņu. Sandris bija pret. Nedaudz sakautrējies paskaidroja, ka Latvijas Kristīgajā radio (LKR) teikts, ka vakcīnas mazinot ticību Dievam un ar šo konkrēto poti kontrolēšot cilvēkus.
Ilze neticībā iepleta acis. «Tu nopietni?» viņa pārjautāja vīram. «Jā,» Sandris apstiprināja. Saskaņā ar Bībeli tagad esot gaidāmi «briesmīgie laiki neticīgajiem».
Ilze juta, kā viņā aug dusmas. Abiem tuvu pie četrdesmit, augstākā izglītība, labi apmaksāts darbs. Ģimenē aug trīs bērni. Pēc Ilzes domām, viss būtu kārtībā, ja vien Sandris ik pa laikam nesāktu runāt par LKR saklausīto. Sarunas par šo tēmu jau iepriekš bija beigušās ar strīdiem.
Ilze, pēc profesijas psiholoģe, metās uzbrukumā. «Pirms diviem gadiem vakcinējāmies pret gripu, vai tava ticība mazinājās? Un pēc ērču potes?» Sandris, kurš pēc rakstura ir introverts un lēnīgs, atbildēja noliedzoši. Ilze turpināja: «Ja tiešām vakcīnas mazinātu ticību, tad tev sen vajadzētu būt neticīgam, jo bērnībā arī mūs vakcinēja.»
Sandris it kā piekrita šiem argumentiem, taču palika pie sava.
Ilzes dusmas tikai pieņēmās spēkā — gan uz vīru, gan uz radio. Bezspēcībā par absurdo situāciju viņa uzrakstīja vēstuli Re:Baltica faktu pārbaudītāju komandai.
«Labdien, man tuvs cilvēks klausās Kristīgo radio, un tur katru dienu aicina nevakcinēties,» viņa rakstīja. «Es saprotu, ka jūs cīnāties ar viltus ziņām FB, bet vai kāda iestāde uzrauga radio saturu? Kas var kaut nedaudz šo ietekmēt?»