"Dvēsele kļuvusi vieglāka": no maniaka cietušo atvieglojums par viņa nāvi cietumā

Dankans bija attiecīgos reģistros iekļauts seksuāls varmāka - lielu daļu savas dzīves viņš pavadīja cietumā.

Visvardarbīgākais Dankans bija 2005.gada maijā. Viņš ar automašīnu šķērsoja Aidaho štatu un pamanīja pie kādas mājas ceļa malā spēlējamies divus bērnus. 

Viņš sāka šo māju novērot. Vēlāk, naktī, viņš ielauzās mājā, kur sasēja 40 un 37 gadus vecos vecākus un 13 gadus veco pāra dēlu. Vēlāk Dankans viņus nosita ar āmuru. 

Brīdī, kad mājā ieradās policija, pārējie divi bērni - deviņus gadus vecs zēns un astoņus gadus veca meitene – bija pazuduši. 

Kā izrādījās vēlāk - Dankans abus bērnus bija aizvedis uz Montānas štatu, kur mežainā apvidū nedēļām ilgi seksuāli izmantoja un spīdzināja. Pēc tam viņš nogalināja zēnu. 

Dankans tika aizturēts 2005.gada 2.jūlijā kādā ātrās ēdināšanas restorānā, kura apmeklētāji atpazina Aidaho pazudušo meiteni. 

2008.gadā Dankans tika atzīts par vainīgu Aidaho slepkavībās un viņam tika piespriests nāvessods. 

Dankana tolaik nolaupītā meitene Šasta, kurai tagad ir vairāk nekā 20 gadi, pēc viņa nāves cietumā izplatīja publisku paziņojumu. 

“Tik ilgu laiku es esmu cīnījusies ar savu naidu pret šo cilvēku. Šodien es pamodos ar sajūtu, ka mana dvēsele beidzot ir brīva.

Es ceru, ka arī citi cilvēki, kas cietuši no Džozefa Dankana, pamodās ar līdzīgu sajūtu,” teikts jaunās sievietes paziņojumā.

Pēc viņa notiesāšanas Aidaho Dankans tika izdots Kalifornijai, kur viņu tiesāja par desmit gadus veca zēna noslepkavošanu 1997.gadā. Par šo noziegumu Dankanam tika piespriests mūža ieslodzījums. 

“Saule šodien spīd spožāk, un mana dvēsele ir vieglāka,” teikts nogalinātā zēna mātes paziņojumā, kas izplatīts pēc Dankana nāves. 

Dankans atzinās vēl divu meiteņu nogalināšanā 1996.gadā Vašingtonas štatā. Par šīm slepkavībām Dankans netika tiesāts, jo viņam par Aidaho pastrādāto draudēja nāvessods.

Aidaho prokurora palīdze Treisija Vīlana atceras, ka Dankana lieta bija smaga gan upuriem un viņu tuviniekiem, gan visiem pārējiem - advokātiem, policistiem, tiesnešiem un sabiedrībai kopumā. 

“Bērnu sērijveida slepkava rada grūtības ikvienam. Ir cilvēcīgais aspekts vēlēties aizsargāt citus, bet šeit tas nav iespējams,” norāda Vīlana. 

Viņa arī uzsver, ka nav šaubu, ka Dankans par saviem noziegumiem bija pelnījis nāvessodu, tomēr viņa nav sarūgtināta, ka viņš nomira no vēža, nesagaidījis soda izpildi. 

“Viņa šeit vairs nav,” piebilst Vīlana.