Paplašināta tirdzniecība un klātienes mācības: visa informācija par izmaiņām vienuviet (19)

Arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL; KPV LV) atzina, ka līdz ar valdības lēmumu mīkstināt ierobežojumus tirdzniecībā, ir pielikts punkts preču sarakstiem. "Tagad tirdzniecības vietas gan lielajās pilsētās, gan reģionu centros un mazpilsētās atkal ir vienādās pozīcijās. Ar šo mēs ne tikai panāksim vēl labāku klientu plūsmas sadalīšanu, bet arī sniegsim ilgi gaidīto atbalstu vietējiem uzņēmējiem un mazajiem ražotājiem, kuri līdz šim bija spiesti atrasties dīkstāvē un iztikt no valsts atbalsta," sacīja ministrs.

Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm atbilstoši drošajam tirdzniecības protokolam

darbu varētu atsākt līdz 9000 tirdzniecības vietām.

Vienam apmeklētājam tirdzniecības vietā būs jānodrošina ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības, savukārt pakalpojumu sniegšanas vietā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi drošības protokolu ārā tirdzniecībai, kas paredz papildu prasības un pienākumus tirgus pārvaldītājam un ielu tirdzniecības organizatoram Covid-19 infekcijas risku mazināšanai.

Āra tirdzniecībā un tirgos būs jānodrošina stingrāka fiziskās distancēšanās prasību noteikšana, jākontrolē apmeklētāju un tirdzniecības darbinieku plūsma, jāieceļ atbildīgā persona par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.

Lai novērstu pārmērīgus pulcēšanās riskus ielu tirdzniecības organizēšanas vietās un mazinātu iedzīvotāju vēlmi ilgstoši uzturēties un pavadīt brīvo laiku iepriekš minētajās vietās, būs paredzēta prasība nodrošināt, ka ielu tirdzniecības organizēšanas vietā atrodas ne vairāk par 20 tirdzniecības dalībniekiem un netiek rīkoti izklaides pasākumi. Turpmāk arī būs pienākumu ielu tirdzniecības organizatoram nodrošināt fizisku ielu tirdzniecības organizēšanas vietas norobežošanu, piemēram, ar žogu, norobežojošām lentām, barjerām.

Teju visi ierobežojumi paliks spēkā arī pēc Lieldienām

No 7.aprīļa joprojām būs spēkā teju visi Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi, paredz valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Jau iepriekš valdība vienojās pēc 6.aprīļa

neturpināt Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju, kas bija spēkā kopš pagājušā gada 9.novembra.

Vienlaikus ceturtdien valdība lēma turpināt teju visus ar Covid-19 izplatības mazināšanu ieviestos epidemioloģiskās drošības ierobežojumus.

Arī turpmāk būs aizliegti privāti pasākumi un privāta pulcēšanās,

vienlaikus būs atļauti pasākumi divu mājsaimniecību ietvaros ārtelpās līdz desmit personām.

Būs aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, tai skaitā uguņošana un salūts. Tajā pašā laikā būs atļauti gājieni un piketi ar ne vairāk kā desmit personu dalību.

No 7.aprīļa spēkā būs prasība lietot sejas maskas visās sabiedriskās vietās, kur atrodas vairāk nekā viens cilvēks, tai skaitā arī darba vietās. Obligāta sejas masku lietošana arī tiek paredzēta sabiedriskās vietās, kur ir intensīva cilvēku plūsma un kur nav iespējams ievērot divu metru distanci.

Tāpat kā līdz šim sejas maskas varēs nelietot bērni līdz septiņu gadu vecumam, personas ar fiziskiem un psihiskiem traucējumiem, kuru dēļ sejas masku lietošana nav iespējama, kultūras darbinieki, kas sniedz priekšnesumus, kā arī izglītības procesā, apgūstot vokālo, instrumentu spēli un deju mākslu, kā arī mākslas priekšnesumu laikā. Tāpat sejas maskas varēs nelietot raidījumu nodrošināšanas laikā, piemēram diktori, intervijās, kas īsākas par 15 minūtēm. Sejas maskas lietošana arī nav obligāta profesionāliem sportistiem treniņa laikā.

Arī turpmāk saglabāsies prasība, ka sabiedriskajā transportlīdzeklī tiek noteikts pasažieru skaita ierobežojums, kas nedrīkst pārsniegt 50% no tā ietilpības.

Joprojām spēkā būs ierobežojumi skaistumkopšanas, labsajūtas, izklaides nozarēs, tai skaitā ierobežoti bērnu izklaides pasākumi. Savukārt darbu varēs turpināt friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzēji.

Saglabāsies arī līdzšinējā prasība, ka muzeju brīvdabas teritorijās ir jānodrošina tikai individuāli apmeklējumi, un ir jānodrošina vienvirziena plūsma, lai ierobežotu cilvēku pulcēšanos un drūzmēšanos.

Arī kultūrvietu un izstāžu norises vietu darbība būs pārtraukta, izņemot grāmatu izsniegšanu bibliotēkās un muzeju brīvdabas teritorijas.

Kultūrvietās varēs notikt organizēti profesionālās mākslas mēģinājumi no plkst.6 līdz plkst.22.

Arī turpmāk saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietās, izņemot tirdzniecības pakalpojuma un skaistumkopšanas pakalpojuma sniegšanas vietas, vienai personai būs jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības. Vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 15 kvadrātmetriem, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs.

Saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietās arī pie ieejas labi redzamā vietā būs jāizvieto informācija, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā vietā.

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi arī turpmāk netiks sniegti, izņemot ēdienu izsniegšanu līdzņemšanai.

Valdība arī nolēmusi, ka personai joprojām ir pienākums Latvijas teritoriju šķērsot tranzītā 12 stundu laikā no apliecinājuma anketas iesniegšanas personu uzraudzības informācijas sistēmā.

Izņēmums attiecas uz starptautisko pasažieru pārvadājumu pasažieriem, kuriem Latvijas teritorija tranzītā jāšķērso 48 stundu laikā, kā arī transporta pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja darbinieku, kravas vai tehnisko reisu apkalpes locekļiem, kuriem Latvija tranzītā jāšķērso 72 stundu laikā.

Tāpat izņēmums attiecas uz gaisa kuģa pasažieriem, kuri šķērso Latviju tranzītā, nepametot lidlauka kontrolējamo zonu un uzturoties tajā ne ilgāk par 24 stundām, ja viņš var uzrādīt apstiprinājumu tranzīta lidojumam.

Joprojām ir spēkā pienākums, ka pēc Valsts robežsardzes pieprasījuma pārvadātājs, kas tranzītā caur Latviju nogādā uz citu valsti ārzemnieku, kuram atteikta ieceļošana nākamajā tranzīta valstī vai galamērķa valstī, nogādā viņu uz valsti, no kuras viņš atvests, vai uz valsti, kas izsniegusi ceļošanas dokumentu, vai jebkuru citu valsti, kurā ārzemnieka ieceļošana ir garantēta.

Tāpat persona nevar ceļot uz Latviju no Eiropas Savienības un Lielbritānijas, izņemot gadījumu, ja persona pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī vai ieceļojot ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, pirms ieceļošanas ir aizpildījusi pašapliecinājumu "covidpass.lv", ka ieceļošana neatliekami nepieciešama darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūkā, kā arī lai atgrieztos pastāvīgajā dzīvesvietā vai dotos uz bērēm.

No 7.aprīļa atļauj amatieru mākslas kolektīvu mēģinājumus ārtelpās

No 7.aprīļa svaigā gaisā varēs notikt amatieru mākslas kolektīvu mēģinājumi, tajos pulcējoties ne vairāk kā desmit cilvēkiem, paredz ceturtdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Grozījumos norādīts, ka ierobežojoši pasākumi būtiski ietekmē plašu spektru pakalpojumu sniedzējus izklaides, kultūras un sporta pasākumu jomās, aptverot kultūrvietas, muzejus, bibliotēkas, arhīvus, koncertu norises vietas, teātrus un arī kinoteātrus. Kultūras jomai ir plānota pakāpeniska darbības atjaunošana, ievērojot epidemiologu noteiktos kritērijus vairākos soļos.

Kā informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, nolūkā mazināt Covid-19 izplatību Latvijā un novērst jaunā, daudz infekciozākā vīrusa Lielbritānijas celma pārnesi sabiedrībā, valdība lēma saglabāt lielāko daļu līdz šim noteikto drošības pasākumu, vienlaikus no 7.aprīļa sperot pirmo soli drošības pasākumu izmainīšanā un atļaujot amatierkustības kolektīvu, kā arī interešu un profesionālās ievirzes kultūrizglītības dalībnieku nodarbības ārtelpās grupās līdz desmit personām.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka tikai konsekventa rīcība, sperot soli pa solim, ik pa trim nedēļām uz priekšu drošības pasākumu mīkstināšanā, ja saslimstības rādītāji sabiedrībā mazinās, vai arī atpakaļ to pastiprināšanā, ja Covid-19 izplatība atkal pieaug.

"Vienlaikus atļauto norišu organizēšanā strikti ievērojami sanitārie protokoli un nepagurstoši dienu no dienas un nedēļu no nedēļas monitorējami sabiedrības saslimstības rādītāji un turpināma vakcinācija - šī darbības stratēģija nesīs gaidītos rezultātus pandēmijas uzvarēšanā un atkalredzēšanos klātienes kultūras pasākumos. Nozare šobrīd ļoti gaida satikšanos ar savu skatītāju un klausītāju, tāpēc aicinu mūs visus izdarīt maksimālo, kas ir katra spēkos, lai šis ieilgušais starpbrīdis pēc iespējas ātrāk beigtos," uzsvēra ministrs.

Tāpat valdība lēma atļaut praktiskās dejas apguves klātienes nodarbības Rīgas Baleta skolā, paredzot, ka nodarbības laiks nedrīkst pārsniegt 90 minūtes un uz vienu personu paredzami ne mazāk kā 35 kvadrātmetri telpas. Kā līdz šim klātienē iespējams turpināt

apmeklēt muzeju ārtelpu ekspozīcijas, doties uz bibliotēkām, lai saņemtu grāmatas līdzņemšanai, un iegādāties grāmatas un citas preces grāmatnīcās.

Valdības atbalstīto grozījumu pirmais solis paredz no 7.aprīļa atļaut amatieru mākslas kolektīvu mēģinājumus ārtelpās, savukārt otrais solis paredz, ka tad, kad 14 dienu kumulatīvais saslimšanas rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniegs 320, plānota muzeju, izstāžu zāļu, bibliotēku un kultūrvietu apmeklējumiem individuāli, ievērojot drošības pasākumus.

Trešais solis nosaka to, ka tad, kad 14 dienu kumulatīvais saslimšanas rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniegs 250, plānota publisko pasākumu darbības atjaunošana brīvdabā, izmantojot jau 2020.gada vasarā pārbaudītu drošu kultūra pasākumu rīkošanas metodi - auto vai laivu pasākumi, kas ļauj kontrolēt un ierobežot apmeklētāju plūsmu un ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus. Kultūras pasākumu darbība iekštelpās varētu tikt atsākta tikai pie zemiem saslimšanas riska rādītājiem.

Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar kultūras jomas pārstāvjiem, Slimību profilakses un kontroles centru un Veselības ministriju 2020.gadā izstrādāja Covid - 19 "sanitāros protokolus" - rekomendācijas, kuras tiks ievērotas nozarei atsākot darbību: mēģinājumu norisei profesionālajiem kolektīviem; pasākumu rīkošanai un kultūras norišu vietu darbībai, bibliotēku un muzeju darbībai, kino industrijas darbības nosacījumus, kultūrizglītības norisei, Dziesmu svētku kustības dalībnieku norisēm, amatieru mēģinājumiem.

Lai nodrošinātu sabiedrības iespēju piekļūt kultūras saturam, kamēr klātienes kultūras pakalpojumi nav pieejami, KM ir apkopojusi informāciju par kultūras satura un pakalpojuma pieejamību digitālajā vidē "#Ēkultūra" - e-grāmatas, virtuālās izstādes, teātra izrādes, koncerti, kino filmas un cits legāli lietojams saturs.

Reliģiskās darbības veikšanas vietas darbu sāks plkst.6 un beigs ne vēlāk kā plkst.22

Reliģiskās darbības veikšanas vietas darbu varēs sākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.22, paredz ceturtdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Grozījumi neparedz laika ierobežojumus reliģiskās darbības veikšanas vietās naktī no 1.maija uz 2.maiju, kad pareizticīgo un vecticībnieku konfesijas svin Lieldienas.

Ņemot vērā šī notikuma nozīmīgumu, atbilstoši reliģiskajām tradīcijām dievkalpojumi Lieldienās tiek noturēti visas dienas un nakts garumā. Šī tradīcija ir pastāvējusi gadsimtiem ilgi, un ir neatņemama ticīgo reliģiskās dzīves, kā arī reliģisko organizāciju pamatdogmas sastāvdaļa. Tādēļ, lai šajā sarežģītajā laikā saglabātu iedzīvotāju ticību, nepieciešams nodrošināt, ka naktī no 1.uz 2.maiju reliģiskās darbības vietas strādā bez darba laika ierobežojumiem, lai garīgais un kalpojošais personāls varētu noturēt svinīgo nakts dievkalpojumu par godu Jēzu Kristus augšāmcelšanās svētkiem.

Tāpat grozījumi neskar reliģiskās organizācijas no 5.maija līdz 9.maijam, kad reliģiskās darbības veikšanas vietas darbu uzsāks ne ātrāk kā plkst.4 un darbu beigs nē vēlāk kā līdz pusnaktij, jo tad tiek svinēti Ūsiņa dienas svinības, kas ir nozīmīgi Dievturu pavasara svētki, kas tiek svinēti starp pavasara un vasaras saulgriežiem.

Šajās dienās baznīcas darbu var uzsākt no plkst.4 un beigt līdz pusnaktij, jo tad tiek svinēti Ūsiņa dienas svinības, kas ir nozīmīgi Dievturu pavasara svētki, kas tiek svinēti starp pavasara un vasaras saulgriežiem.

Iepriekš ārkārtas situācijas laikā, Lieldienu svinībās tika pieļauti izņēmumi no noteiktā darba laika, lai respektējot reliģisko ceremoniju tradīcijas, nodrošinātu netraucētu to norisi.

Paplašinot klātienes mācībām pieļaujamo klašu loku drošajās pašvaldībās, uz skolu divreiz nedēļā ļauj iet arī 12.klasēm visā valstī

Pēc Lieldienu brīvdienām 12.klases skolēni visā valstī divreiz nedēļā varēs doties uz skolu un mācīties klātienē, savukārt visām pārējām klasēm iespēja mācīties klātienē dota vien epidemioloģiski drošajās pašvaldībās, ceturtdien lēma Ministru kabinetā.

Visi 12.klases skolēni varēs mācīties klātienē ne vairāk kā divas dienas nedēļā visā valstī neatkarīgi no Covid-19 saslimstības rādītājiem. Ņemot vērā, ka tuvojas maijs ar centralizētajiem eksāmeniem, apmēram 20 000 vidējās izglītības beidzēju tā būtu iespēja pārliecināties par savām zināšanām pirms eksāmeniem. Skolēni tiks testēti, ievēros visus epidemioloģiskās drošības prasības un nepārklāsies "drošajās zonās" skolā ar jaunākajām klasēm.

Savukārt tikai epidemioloģiski drošajās pašvaldībās klātienes mācības varēs atsākt 1.-6.klašu skolēni, kā arī pēc rotācijas principa 7-9. un 10.-11.klases.

Testēšana tiks nodrošināta tikai izglītības iestādes nodarbinātajiem.

Mācības klātienē minētajām klasēm varēs rīkot, ja kārtējās kalendāra nedēļas otrdienā 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju konkrētās pilsētas vai novada administratīvajā teritorijā nepārsniedz slieksni 200 un epidemioloģiskie apstākļi liecina par drošāku situāciju administratīvajā teritorijā.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) reizi nedēļā ceturtdienās publicēs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" to pilsētu un novadu sarakstu, kuros SPKC ieskatā rādītājs atbilst tādam līmenim, lai īstenotu klātienes mācības 1.-6. un 12.klasē, kā arī rotācijas kārtībā 7.-9. un 10.-11. klasē. 

Atsevišķos gadījumos, ievērojot epidemioloģiskos apstākļus, mācību procesu klātienē varēs organizēt arī tad, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs slieksni 220, kā arī pēc situācijas izvērtējumā - nepārsniegs slieksni 250.

Pie saslimstības rādītāja 250, SPKC papildus vērtēs pēc vairākiem epidemioloģiskiem kritērijiem, to skaitā jaunatklāto Covid-19 gadījumu ģeogrāfiskais sadalījuma, to sasaistes ar konkrētām iestādēm, uzņēmumiem, mājsaimniecībām, pasākumiem. Vienlaikus vērtēs iespējamo ietekmi uz izglītības procesa organizāciju.

Mācību procesu klātienē 12.klasē visā valstī varēs īstenot, nodrošinot, ka izglītības process klātienē ne vairāk kā divas dienas nedēļā īstenots tikai tajos mācību priekšmetos, kuros tiek kārtoti centralizētie eksāmeni, kā arī tiek veikta izglītojamo un izglītības iestādē klātienē nodarbināto testēšana.

Tāpat vienas klases izglītojamiem līdz 10 personām pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē svaigā gaisā varēs īstenot ne vairāk kā piecas formālās izglītības programmu nodarbības no attiecīgajā nedēļā paredzēto nodarbību skaita. Taču šis ierobežojums neattiecas uz sporta treniņu norisi.

Interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguvi turpinās nodrošināt attālināti. Savukārt klātienes mācību process profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un māksliniecisko kolektīvu nodarbības var īstenot klātienē, ja tās notiek svaigā gaisā līdz desmit personām.

Vēl joprojām būs spēkā individuālās konsultācijas izglītojamiem, kuri ir pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, vispārējās izglītības programmu apguvē 12.klasē un profesionālās izglītības programmu apguvē to grupu vai kursu izglītojamiem, kuriem 2021.gada pirmajā pusgadā paredzēts kārtot valsts pārbaudes darbus un iegūt atbilstošu profesionālo izglītību. Konsultācijas klātienē notiks tikai pēc pedagoga aicinājuma atbilstoši izglītības iestādē noteiktajai kārtībai. Konsultācijas laiks nedrīkst pārsniegt 40 minūtes.

Profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguvi varēs nodrošināt arī Profesionālās izglītības kompetences centra "Nacionālā Mākslu vidusskola" Rīgas Baleta skolā, ja vienai personai ir nodrošināti ne mazāk kā 35 kvadrātmetri no nodarbības norises telpas platības. Nodarbības laiks nedrīkstēs pārsniegt 90 minūtes, tās laikā pedagogam un izglītojamajiem jālieto mutes un deguna aizsegs un jāievēro divu metru distance.

Amatiermākslas kolektīviem, tai skaitā koriem, orķestriem, tautas mūzikas ansambļiem, deju kolektīviem un citiem tautas mākslas kolektīviem, mēģinājumus varēs īstenot attālināti vai klātienē svaigā gaisā līdz desmit personām vienā grupā.

Kas attiecas uz bērnudārziem, no 7.aprīļa bērnudārzos mācību procesu īsteno, veicot nodarbināto iknedēļas testēšanu un nodrošinot, ka bērnudārzā nodarbinātie ievēro epidemioloģiskās drošības prasības un mācību procesa laikā un ārpus tā lieto mutes un deguna aizsegus.

Mutes un deguna aizsegu var nelietot bērni, kas nav sasnieguši septiņu gadu vecumu, un personas ar acīmredzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem, kuru dēļ personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai.

Atļauta būs arī profesionālās izglītības programmas un augstākās izglītības programmas praktiskās daļas apguve, kura nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei 2021.gada pirmajā pusgadā. Vienā grupā drīkstēs būt ne vairāk kā pieci viena kursa izglītojamie.

Tāpat varēs norisināties Latvijas Lauksaimniecības universitātes otrā līmeņa profesionālās studiju programmas "Veterinārmedicīna" un studiju virziena "Veselības aprūpe" visu studiju programmu, tā skaitā profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu, apguve, kā arī klīniskā prakse rezidentūrā.

Savukārt programmas apguve sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni", speciālās izglītības iestādēs un tādās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs, kurās īsteno speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem, izglītības iestādē klātienē norisināsies nodarbināto iknedēļas testēšana.

No 7.aprīļa varēs turpināt sniegt bērnu uzraudzības pakalpojumus.

Pieaugušo profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu apguve nepieciešams turpināt nodrošināt attālināti. Savukārt kā izņēmumi klātienes mācībām noteiktas vairākas praktiskās un klīniskās mācības ārstniecības personālam, kā arī praktiskās mācības dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozarei, kā arī pasažieru pārvadājumiem un dažādiem kravu pārvadājumiem.

Savukārt ieslodzījuma vietās tiks pārtraukta neformālās izglītības programmu apguve, bet profesionālās izglītības programmu teorētiskās daļas apguve tiek nodrošināta attālināti.

Audžuģimeņu un adoptētāju mācību programmas individuālās prakses daļu pēc Lieldienām varēs apgūt attālināti vai aizstāt ar papildu teorētisko zināšanu apguvi vismaz 16 akadēmisko stundu apmērā par jautājumiem, kas veicina izpratni par ārpusģimenes aprūpē esoša bērna ienākšanu ģimenē.

Pēc Lieldienu brīvdienām

varēs rīkot praktiskās braukšanas apmācībā autosatiksmes apakšnozarē, kas nepieciešamas AM, A1, A2 un A kategorijas vadītāja tiesību iegūšanai.

Tirdzniecības centros esošajos veikalos nebūs ļauta distances tirdzniecībā iegādātu preču izsniegšana

Tirdzniecības centros esošajos veikalos, kuri pašreiz nedrīkst strādāt klātienē, no 7.aprīļa nebūs ļauta arī distances tirdzniecībā iegādātu preču izsniegšana, aģentūrai LETA pavēstīja Ekonomikas ministrijā (EM).

To paredz valdības ceturtdien pieņemtais lēmums par veikalu darbu atsākšanu ārpus tirdzniecības centriem no 7.aprīļa. Pēc ministrijā vēstītā, ekspertu ieskatā cilvēku pulcēšanās risks tirdzniecības centros ir pārāk augsts, tāpēc lielos tirdzniecības centros atļauta tikai pakalpojumu sniegšanas vietu un atsevišķu veikalu veidu darbība, saglabājot visas līdzšinējās epidemioloģiskās drošības prasības tirdzniecības vietu darbībai, un vienlaikus atceļot distances tirdzniecībā iegādātu preču izsniegšanu veikalos.

Attālināti iegādāto preču izsniegšana nebūs aizliegta internetveikalu preču izsniegšanas punktos, ja tie atrodas ārpus tirdzniecības centriem.

Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis preses konferencē pēc valdības sēdes skaidroja, ka ar šo ierobežojumu tiks izbeigta "nelielā blēdīšanās" ar attālināto tirdzniecību.

Citskovskis norādīja, ka līdz šim daudzās tirdzniecības vietās nevedās ar ierobežojumu ievērošanu, jo distances tirdzniecības aizsegā cilvēki tik un tā gājuši uz veikaliem.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs aģentūrai LETA atzina, ka nozare kopumā ir pateicīga par lēmumu no 7.aprīļa ļaut klātienē strādāt veikaliem ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, tomēr joprojām rodoties daudz jautājumu.

Danusēvičs lielāko neizpratni pauda tieši par to, ka turpmāk lielajos tirdzniecības centros esošajos veikalos vairs nevarēs izņemt attālināti iegādātās preces. "Līdz ar to tiem veikaliem, kas nevarēs vairs izsniegt preces, nāksies nestrādāt vispār vai būs jāizmanto relatīvi dārgie piegādes pakalpojumi," sacīja LTA prezidents.

Tāpat tirgotāji ir neizpratnē, kādēļ tirdzniecības centros nebūs ļauts iegādāties tabakas preces specializētajos veikalos. Šo preci nedrīkst pārdot attālināti. "Tātad tās nebūs pieejamas legālā tirgū," sacīja Danusēvičs.

Tirgotāju ieskatā nav saprotams arī lēmums, kas atklātajos tirgos liks uz pusi samazināt tirdzniecības vietu skaitu pret pašreiz esošo.

Asociācijas vadītājs arī uzsvēra, ka vēl arvien nav ieviesta ekspertu diskusija pirms lēmumu pieņemšanas.

"Šodienas lēmumus gatavojot, ar ekonomikas ekspertiem, ko piesaistīja Valsts kanceleja, tika apspriesti tikai vispārēji makroekonomiski jautājumi, neapspriežot nozares uzņēmumu ilgstpējas iespējas un lēmumu ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmēju nozarē, kā arī "naudas eksporta" attālinātos iepirkumos ietekmi uz mazumtirdzniecības ieņēmumiem iekšzemē," teica Danusēvičs.

Viņš atzīmēja, ka arī Ekonomikas ministrija, apspriežot reformas projektu, vadījās pēc uzskata, ka tā ir valdības nostāja un nedrīkst mainīt priekšlikumus. "Vienlaikus solīja apspriešanu rīkot Operatīvās vadības grupā, kur to neizdarīja," teica Danusēvičs, norādot, ka tādējādi valdība šos jautājumus nerisināja, tomēr, pēc viņa sacītā, tas ir pareizi, jo tie jāizdiskutē iepriekš.

"Taču risinājumu, kā nodrošināt ekspertu un nozaru viedokļu uzklausīšanu un loģisko risinājumu pieņemšanu, valdībai gan jānosaka," sacīja Danusēvičs.