Pasākumu nozares nākotne: vai virtuālie notikumi ir jaunais normālais

Pandēmijas laiks ir ļāvis nostiprināties virtuāliem pasākumiem kā efektīvam rīkam pasākumu mārketingā. Par to liecina arī virtuālo notikumu kopaina, kas reizēm var šķist pārsātināta. Cilvēkiem tiek nodrošināta iespēja pieteikties vairums virtuālām konferencēm, mākslas izstādēm, spēlēm vai koncertiem, līdz ar to tas ietekmē arī iespējas uzņēmumiem izcelties un būt oriģināliem – tiem ir jādara un jārada vairāk.

“Saturs ir karalis. Konteksts ir karaliene. Pie satura mēs pieskaitām ne tikai informatīvo daļu, bet arī vizuālo, izklaides, aktivitātes un apmeklētāju iesaisti. Saturam ir jāatbilst kontekstam, lai apmeklētājam būtu jūtama pievienotā vērtība ko paņemt līdzi dzīvē pēc šī pasākuma,” stāsta Šukjurovs.

Runājot par pasākumu organizatoru izaicinājumiem, pasākumu aģentūras komandas vadītājs piebilst, ka jebkurā gadījumā (vai tas ir pirms vai pēc pandēmijas laika), ļoti svarīgi ir pareizi nokomunicēt pasākuma saturu un saprast savu auditoriju. Iespējams, tā ir panākuma atslēga uz veiksmīgu pasākuma realizēšanu neatkarīgi no tā, vai tas tiek īstenots klātienē vai virtuālā vidē. Tomēr, atskatoties uz pandēmijas sākumu un līdz šim brīdim, nākas atzīt, ka caur virtuāliem pasākumiem ir zudusi iespēja izmantot visas cilvēka maņas. Kā vēsta Šukjurovs, “tausti, smaržu, garšu mēs kompensējam ar to, ka izsūtam dalībniekiem attiecīgus produktus, lai gūtu pilnāku pasākuma pieredzi”.

Piekopjot šādu praksi, Šukjurovs atzīst, ka tas labvēlīgi strādā uz pasākuma auditoriju. Par to liecina saņemtās atsauksmes no klientiem, “viņi tiešām ir pārsteigti un arī attālināti var sajusties kā pasākumā un lieliski pavadīt laiku ar cilvēkiem. Šī piederības sajūta ir Maslova vajadzību piramīdas pamata daļā un cilvēki uz to tiecas arī šajos laikos”.

Pieņemot, ka tiešsaistes pasākumi ir vienīgais šobrīd pieejamais formāts

Virtuālie notikumi ir strauji pieauguši gan kvalitātes, gan daudzuma ziņā. Savukārt klātienē īstenotajiem pasākumiem vienmēr būs savs šarms, taču tagad tos var papildināt ar tiešsaistes versiju, kas nodrošina plašāku sasniedzamību un pieredzi. Šādās pozitīvās iespējas saskata arī sabiedrība.

Runājot par galvenajiem ietekmējošiem faktoriem, kas veicina lielāku sabiedrības daļu iesaistīties tiešsaistes pasākumos nekā klātienes, Šukjurovs norāda uz izlaušanos no rutīnas, finansiālo un fizisko pieejamību. Tas nozīmē, ka tiešsaistes notikumi kļūst pieejamāki lielākam cilvēku pulkam - netiek norādīts apmeklētāju limits, kā arī ievērojami samazināt izmaksas, jo pasākumu var vērot no jebkuras vietas, kurā pieejams dators, telefons vai planšetdators ar interneta pieslēgumu.

Arī psiholoģiskais komforts ir viens no iemesliem, kamdēļ cilvēki kļūst par tiešsaistes pasākumu apmeklētājiem. Šukjurovs piebilst, “konferences, pūļi, 'small talk', tīklošanās un rindas - šīs ir lietas, kuras daudzi no mums gaida ar nepacietību, un bez tām ļoti daudzi nevar iedomāties pasākumus un konferences. Tomēr ir arī cilvēki, kuriem šīs lietas izraisa diskomfortu. Ir arī indivīdi, kurus dēvē par 'introvertiem' vai vienkārši kautrīgiem cilvēkiem, un šīs personas noteikti dotu priekšroku noslēpties kameru otrā pusē”.

Kā organizētājiem izcelties virtuālo pasākumu piedāvājumā?

Nepiekrītot apgalvojumam, ka šobrīd tiešsaistes pasākumu klāsts būtu piesātināts, Šukjurovs vēsta, “katrs virtuālais apmeklētājs pats izvēlās, ‘izfiltrē’ informāciju, un izvēlās kurus virtuālos pasākumus apmeklēt. Katram pasākumam ir savs auditorijas segments kurš seko un vēlas apmeklēt konkrēto pasākumu satura dēļ.”

Saskatot konkrētas nozares, kuras šajā laikā izceļas ar regulāru notikumu piedāvājumu, pasākumu aģentūras vadītājs aicina nebaidīties no konkurences un koncentrēties uz savu panākumu sasniegšanu. “Līdzīgi šobrīd notiek ar podkāstiem – dzīves stils un vienkārši intervijas ar slavenībām par dzīvi ir daudz. Bet konkrētas nozares vai nišas raidījumu ir maz, jo visi baidās no mazās auditorijas, kuru sasniegs,” tā turpinot Šukjurovs.

Ņemot vērā šī brīža apstākļus un nespēju izmantot visas cilvēkam sniegtās maņas, pasākumu aģentūras vadītājs aicina pievērst uzmanību izpratnei par pasākuma mērķauditoriju, jo emocionālas saiknes veidošanai var noritēt caur vārdiem. “Emocionālu saikni var izveidot ar tekstu vien, ja zini kas ir lasītājs. Cilvēki rezonē ar to kas viņiem ir tuvs, saprotams un interesējošs. Tāpat kā filmu veidotāji, aizkustina savus skatītājus, tāpat arī pasākumu producenti izstrādā vadlīnijas un saturu, lai to panāktu,’” stāsta Šukjurovs.

Klātienes pasākumi: kādi tie būs pēc pandēmijas?

Līdz ar Covid-19 parādīšanos, pasaules ierastais ritms ir būtiski mainījies, un vēl joprojām tikai varam diskutējot izteikt versijas par to, kāda būs sabiedrība pēc pandēmijas laika. Šādas diskusijas ir neatņemama sastāvdaļa ar pasākumu nozarē, pievēršoties jautājumiem, kas skar klātienes pasākumu īstenošanu un mijiedarbību ar auditoriju to laikā.

Šukjurovs uzskata, ka ar ierobežojumu atcelšanu nepietiks, lai atgrieztos pie klātienes pasākumiem. “Ir jāpāriet arī bailēm no infekcijas un sabiedrībai ir jājūtas drošai par savu un līdzcilvēku veselību. Privātais sektors ir krietni piekāpīgāks un drosmīgāks uz klātienes pasākumiem, bet uzņēmumi nevēlas riskēt, lai nesaslimtu vairāki darbinieki. Ja vienlaicīgi saslimtu kaut 10% no uzņēmuma, tas noteikti būtiski ietekmētu vairāku nozaru uzņēmumu darbību”.