Lai arī varētu būt vilinoši visu dienu strādāt pidžamā, tas tomēr var ierobežot produktivitāti. Turklāt, lai saģērbtos darbam no mājām nav agri jāceļas. Pirms pandēmijas ikdienā ģērbšanās bija viena no pirmajām darbībām, ko veic, lai sāktu dienu. Darba dreskodi katrā darbavietā ir individuāli un pat, ja dažiem darba devējiem nerūp, kas padotajiem ir mugurā, apģērbs tomēr spēlē nozīmīgu lomu darba produktivitātes vairošanā. Tas nenozīmē, ka no mājām ir jāstrādā uzvalkā, taču apģērbs, kas nav treniņbikses un mājas t-krekls palīdzēs iesākt dienu, kā arī būsi vienmēr gatavs negaidītiem darba videozvaniem.
Nestrādā ilgāk par savām darba stundām
Sastādi darba grafiku, balstoties uz sava darba uzdevumiem un specifiku, vai centies strādāt tādā pašā ritmā kā darba ikdienā klātienē. Tā kā vairs nav jāpavada laiks ceļā uz un no darba, daudziem, strādājot no mājām, šķiet, ka dienā pēkšņi parādās vairāk stundu. Tomēr centies neaizpildīt šo “papildus” laiku ar vairāk darba.
Nesēdi pie datora visu dienu
Sastādi pārtraukumu grafiku. Pārtraukumi palīdz veicināt produktivitāti un radošumu. Ilgstoši strādājot bez brīvbrīžiem, rodas stress un spēku izsīkums. Pārtraukumi, atrodoties mājās, var atbrīvot no saspringuma, sēžot krēslā, kas nav paredzēts darbam, un ļauj izvairīties no vienmuļības. Strādājot bez pārtraukumiem, savu darba dienu nepadarīsi produktīvāku. Pārtraukumi nav laika izšķiešana, bet gan nepieciešami tavai labsajūtai un efektīvākām darbaspējām.
Iestati atgādinājuma signālu, kad ir pienācis brīvbrīža laiks. Ir daudz pārtraukumu plānošanas metožu un diskusiju, cik ilgam tam ir jābūt – katrs var piemeklēt sev efektīvāko. Viena no populārām metodēm ir piecu minūšu pārtraukums ik pēc 25 minūtēm. Piecas minūtes ir piemērots laiks, lai neiestātos prokrastinācija. Šajā laikā vari iziet īsā pastaigā, uzelpot svaigu gaisu, uztaisīt pāris stiepšanās vingrojumus, piekārtot darba vietu vai citu mājas zonu, uztaisīt uzkodas vai kafiju, vai darīt jebko citu, kas tīk.