SPRK pie lēmuma atļaut "Bite" un "Tele2" koplietot radiofrekvences strādājis astoņus mēnešus

Jakobsone norādīja, ka SPRK jau sākotnēji uzklausīja lietas izpētē projekta iesniedzējus. "Lēmums ir balstīts uz Eiropas Savienības un Latvijas tiesību aktiem, vienlaikus arī citu Eiropas valstu praksi," teica SPRK pārstāve.

Pēc viņas sacītā, pašreiz 14 Eiropas valstīs dažādi operatoru sadarbības modeļi ir ieviesti, bet katrā no tām operatoru sadarbība ir atļauta līdz noteiktai robežai.

Skaidrojot, kādēļ tika nolemts ļaut koplietošanu mazākā apjomā, nekā bija plānojuši operatori, Jakobsone norādīja, ka tam ir divi galvenie iemesli, kurus SPRK analizēja. Pirmkārt, ar kādiem nosacījumiem operatori lietošanā ir ieguvuši frekvences, un otrkārt, operatoru sadarbības ietekme uz konkurenci.

"Gan nozares normatīvajos aktos, gan lēmumos frekvenču lietošanas tiesībām ir noteikti nosacījumi, kas daļai frekvenču joslu paredz ierobežojumus tālākai nodošanai. Līdz ar to SPRK secināja, ka daļa no pieprasītajām "Tele2" un "Bite Latvija" frekvencēm satur šādus ierobežojumus," teica Jakobsone.

Pēc viņas teiktā,

lai izvērtētu abu operatoru sadarbības ietekmi uz konkurenci, SPRK veica katras frekvenču joslas atsevišķu analīzi un kopējo novērtējumu par konkurenci tirgū.

Tas ļāva SPRK secināt, cik lielu frekvenču daļu abi operatori var kopīgi izmantot, neradot nevienlīdzīgu konkurenci visu trīs operatoru starpā.

"Šāda analīze veikta 19 frekvenču joslām. Izvērtēšanas rezultātā SPRK secināja, ka "Tele2" un "Bite Latvija" kopīgi var izmantot frekvences 44% apmērā no kopējā to lietošanā esošā apjoma," stāstīja Jakobsone.

Jau vēstīts, ka SPRK šonedēļ paziņoja, ka atļāvusi "Tele2" un "Bite Latvija" kopīgi izmantot daļu no frekvencēm.

Regulatora lēmums ļauj "Tele2" un "Bite Latvija" kopīgi izmantot frekvences 44% apmērā no kopējā to lietošanā esošā apjoma. Atlikušo frekvenču daļu, ko SPRK atsaka kopīgi izmantot, katrs operators joprojām turpinās lietot individuāli. Abiem operatoriem šīs sadarbības ietvaros būs arī iespēja kopīgi izmantot tiem piederošo infrastruktūru - torņus, mastus, iekārtas un bāzes stacijas.

Dienu pēc SPRK lēmuma paziņošanas abi operatori izplatīja kopīgu paziņojumu, kurā SPRK tika pārmests, ka iestādes lēmums ir nepilnīgs, jo koplietošana ir atļauta mazāk nekā pusei operatoru lietošanā esošā spektra apjoma.

"Bite Latvija" un "Tele2" pārstāvji uzsvēra, ka šāds SPRK lēmums liedz arī kopīgi izmantot frekvences, kas svarīgas efektīvas 5G infrastruktūras izveidei nākotnē.

"Tas nedod iespēju panākt ieguvumus, kurus pilnvērtīga mobilo sakaru infrastruktūras koplietošana varētu sniegt Latvijas iedzīvotājiem, apkārtējai videi un ekonomikai," uzsvēra uzņēmumos.

Ziņots arī, ka Zviedrijā bāzētā telekomunikāciju grupa "Tele2 AB Group" 2019.gada 3.jūnijā parakstīja vienošanos ar mobilo sakaru operatoru "Bite", lai veidotu kopuzņēmumu ar mērķi Latvijā un Lietuvā būvēt un pārvaldīt mobilos tīklus. Šī partnerība paredz koplietot aktīvo un pasīvo tīklu infrastruktūru un 2G, 3G, 4G, kā arī 5G sakaru pārraidi.

Šim mērķim tika izveidots uzņēmums SIA "Centuria", kas reģistrēts 2019.gada septembrī. Kompānijas pamatkapitāls ir divi miljoni eiro, un tās kapitālā "Bite Latvija" un "Tele2" katrai pieder pa 50%.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, kompānija "Tele2" reģistrēta 1995.gada novembrī, un tās pamatkapitāls ir 3,486 miljoni eiro. "Tele2" vienīgais īpašnieks ir Zviedrijas "Tele2 Sverige Aktiebolag".

"Bite Latvija" reģistrēta 2005.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 99,085 miljoni eiro. "Bite Latvija" 100% kapitāldaļas pieder "Bite Lietuva", kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "Providence Equity Partners" uzņēmums. Savukārt "Bite Latvija" patiesie labuma guvēji ir Lielbritānijas pilsonis Džons Karls Hāns un ASV pilsonis Džonatans Milsons Nelsons.