Drošības dienests: dezinformāciju sēj gan identificējami subjekti, gan "troļļi" (11)

VDD skaidro, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujā attīstība ir būtiski ietekmējusi iedzīvotāju komunikācijas paradumus, tostarp informācijas iegūšanas veidus.

Uzskatāms apliecinājums izmaiņām iedzīvotāju informācijas patēriņa paradumos ir tiešsaistes sociālajos tīklos vai tiešās komunikācijas platformās aizvien pieaugošais dažādu sabiedrības grupu viedokļa līderu, tajā skaitā uz populismu vērstu personu, sekotāju skaits.

Aizvadītajā gadā VDD identificēja gadījumus, kad ar dezinformācijas un viltus ziņu, tostarp arī sazvērestības teoriju, izplatīšanu nodarbojās gan identificējami subjekti -  konkrētas personas vai organizācijas, gan neidentificējami subjekti, piemēram, interneta "troļļi".

Šīm aktivitātēm bija atšķirīgi mērķi. Pirmkārt, dezinformācija un viltus ziņas tika izplatītas komerciāliem un merkantiliem nolūkiem, lai, izmantojot personu lētticību vai specifisku zināšanu trūkumu, gūtu peļņu.

Otrkārt, dezinformācija un viltus ziņas tika izplatītas ar mērķi audzēt sociālo kapitālu un gūt atpazīstamību noteiktā sabiedrības daļā. Šim nolūkam plaši tika izmantota arī Covid-19 tematika.

Treškārt, atsevišķas personas izplatīja dezinformāciju un viltus ziņas, jo nekritiski šādai informācijai bija noticējušas un nebija pārbaudījušas informācijas avota uzticamību.

Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas, kas valstī tika ieviesta, lai kopīgi pārvarētu Covid-19 pandēmiju, VDD Latvijā tiešsaistes sociālajā tīklā "Facebook" konstatēja dezinformācijas un viltus ziņu izplatīšanas gadījumu skaita pieaugumu par pandēmiju un tās pārvarēšanai ieviestajiem drošības pasākumiem.

Vairumā gadījumu šāds saturs tika izplatīts, cilvēkiem pietiekami neiedziļinoties un neizvērtējot satura iespējamo negatīvo ietekmi uz sabiedrisko kārtību un drošību.

Vienlaikus tika konstatēti gadījumi, kad dezinformācija un viltus ziņas par Covid-19 tika izplatītas mērķtiecīgi, šādā veidā cenšoties vairot personīgo atpazīstamību vai gūt materiālu vai citu labumu. VDD identificēja vairākus apzinātus provocēšanas gadījumus, kad iedzīvotāji tika musināti uz prettiesisku rīcību.

Pērn vieni no aktīvākajiem musinātājiem uz Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu un sabiedrības veselības un līdzcilvēku apdraudēšanu bija nodibinājuma "Tautas varas fronte" pārstāvji. Ņemot vērā minēto, VDD vērsās ar informāciju Ģenerālprokuratūrā, lai sāktu procedūru organizācijas darbības izbeigšanai.

Sazvērestības teoriju straujā izplatība un lietojums dažādās sabiedrības grupās, šādu informāciju pieņemot par patiesību, bija viena no redzamākajām blaknēm visas pasaules centieniem pārvarēt līdz šim nezināmo un jauno izaicinājumu - Covid-19 pandēmiju. Arī Latvijas informatīvajā telpā tā diemžēl atrada auglīgu augsni -  galvenokārt sociālajā tīklā "Facebook" izveidotajās interešu grupās.

Tajās tika izplatīts un lietots apšaubāmas kvalitātes saturs, kas aptvēra kā globāla mēroga, tā vietējo aktīvistu sagudrotas teorijas, kuru fokusā bija iedomātas "vispasaules valdības" centieni iedibināt tehnisko totalitārismu pasaulē, tajā skaitā Latvijā. Šajā kontekstā kā lielākais bieds tika atspoguļota tieši vakcinācija.

Aizvadītajā gadā dienests identificēja arī Latvijas mērogam neierasti lielu skaitu visdrīzāk vietējas izcelsmes viltus profilu, kas bija izveidoti sociālajos tīklos "Facebook" un "Twitter".

Viltus profiliem kļūstot aktīviem, dienests par tiem informēja arī sociālo tīklu platformu uzturētājus. VDD veiktā analīze liecina, ka šie profili tika izmantoti, lai izplatītu sazvērestības teorijas, musinātu cilvēkus uz ielu akcijām, kā arī publicētu agresīvus un uz vardarbību vērstus ierakstus.

VDD vērtējumā dezinformācijas, sazvērestības teoriju un klaju melu izplatītāju aktivitātes veicināja kopējās agresivitātes līmeņa pieaugumu Latvijas informatīvajā telpā, augstāko punktu sasniedzot gadumijā.

Sociālo tīklu mērķtiecīgais un sistemātiskais lietojums agresivitāti un vardarbību saturošu komentāru izplatīšanā apliecina, ka ES nepieciešams īstenot noteiktākus un apņēmīgākus pasākumus to darbību reglamentējošu noteikumu izstrādē, lai nepieļautu, ka šo platformu lietotāju dati tiek izmantoti atsevišķu aktīvistu vēlmēs nopelnīt uz reklāmu rēķina un šīs platformas kļūst par dezinformācijas un politiski motivētu informatīvās ietekmes pasākumu nozīmīgu sastāvdaļu.

Turklāt VDD vērtējumā jau tuvākajos gados strauju evolūciju piedzīvos mākslīgajā intelektā balstītu risinājumu integrēšana dezinformācijas un viltus ziņu veidošanā un izplatīšanā, kas savukārt radīs aizvien jaunus un jau komplicētākus izaicinājumus Latvijas informatīvās telpas aizsardzībai.