Asociācija: Reklāmas tirgus kritums par 20% apdraud oriģinālsatura veidošanu Latvijā (1)

Lai arī valsts šogad masu medijiem ir piešķīrusi 3,7 miljonus eiro Covid-19 seku mazināšanai un nepilnus 1,7 miljonus kā ikgadējo atbalstu, Ķēniņš norādīja, ka tas tomēr nekompensē reklāmas ienākumu ikgadējo samazināšanos. Turklāt Covid-19 pandēmija situāciju ir vēl vairāk saasinājusi. Līdz ar to katru gadu cieš tieši investīcijas oriģinālsaturā, ko mediji veido Latvijā, bet

īpaši apdraudēts ir latviešu valodā veidots saturs.

"Piemēram, televīzijām tā ir finansiāli smaga izšķiršanās starp ārzemēs ražotu lielbudžeta saturu - filmas, šovi -, kas tiek tirgots apraidei ievērojami lētāk nekā šādu pašu programmu producēšana iespējama uz vietas Latvijā," pauda Ķēniņš, piebilstot - jo lielāks ir reklāmas tirgus ieņēmumu kritums, jo mazāk investīciju mediji var atvēlēt kvalitatīva un objektīva satura veidošanai Latvijā.

Ķēniņš atzīmēja, ka saturs kļūst par ekskluzīvi dārgu produktu no ražošanas viedokļa. Valsts līdzšinējais atbalsts komercmedijiem ir daudzkārt par mazu, bet sabiedriskie mediji vien šo problēmu nevar atrisināt, tāpēc tā turpinās saasināties. Kā liecina asociācijas biedru dati, trīs mēnešos reklāmas ienākumu kritums atkal ir 10-20% atkarībā no mediju veida.

Asociācijas izpilddirektors uzsvēra, ka Covid 19 pandēmijas apstākļi ir piespieduši iedzīvotājus būt mājās, kas automātiski palielina sociālo mediju satura lietošanas apjomus.

"No tā pelna nevis kvalitatīvs, pārbaudīts, Latvijā ražots un latviešu valodā veidots saturs tradicionālajos medijos, bet tādas globālās platformas kā "Google", ietverot "Youtube", un "Facebook",

kas, saskaņā ar Valsts ieņēmumu datiem, nosmeļ reklāmas tirgus krējumu nu jau 225 miljonu apmērā," viņš sacīja.

Pēc Ķēniņa sacītā, atšķirībā no lielajām Eiropas valstīm, mazo valstu valodās strādājošie mediji reklāmas ienākumu kritumu izjūt "īpaši sāpīgi". Viņš atzīmēja, ka ar katru gadu pieaug Latvijas iedzīvotāju svešvalodu pratība. Tas nozīmē, ka tiem ir arvien vieglāk pārslēgties uz citu valstu medijiem vai citu valodu digitālajām platformām.

"Ko tas nozīme valsts drošībai un Latvijas laikrakstiem, radio, interneta portāliem un televīzijai? Ir pēdējais laiks kopīgi meklēt risinājumus, kā mazā valstī aizsargāt vietējos medijus, kas ikdienas strādā auditorijas, vietējo darba vietu, vietējā satura veidošanas un valsts valodas saglabāšanas interesēs," atzina Ķēniņš.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir sākusi darbu pie ilgtermiņa risinājumu izstrādes Latvijā veidota satura un latviešu valodā ražota satura nodrošināšanai. Risinājumu virzienu un rīku izstrāde tiks īstenota sadarbībā ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, Latvijas Žurnālistu asociāciju, Latvijas Reklāmas asociāciju, kā arī iesaistot atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas.

Latvijas Reklāmas asociācijas dati liecina, ka

pērn reklāmas tirgus apjoms medijos veidoja 68,5 miljonus eiro, kas ir samazinājums par 16,4%, salīdzinot ar 2019.gadu.