Putina "Baltijas kurators": kas zināms par aģentu meklēšanu un kampaņām Baltijas valstīs (2)

Umerenkovs dzimis Ļeņingradā (tagadējā Sanktpēterburgā). Viņa tēvs dienēja gaisa spēkos - vispirms raķešu bāzēs Murmanskā, bet pēc tam padomju bāzēs Austrumvācijā un Odesā. Pēc žurnālistikas studijām Umerenkovs gandrīz 20 gadus nostrādāja avīzē "Komsomoļskaja pravda".

Tolaik Umerenkovs bija Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta pulkvedis, centram "Dosjē" apliecināja viens no bijušajiem "Komsomoļskaja pravda" Īpašo korespondentu kluba locekļiem, kurš vēlējās palikt anonīms. "Padomju Savienības laikos mūsu avīzē bija kvota - apmēram 15% darbinieku bija jābūt no VDK Pirmās galvenās pārvaldes, lai spiegotu ārvalstīs, izliekoties par žurnālistiem."

Pēc kāda laika Umerenkovs kā "Komsomoļskaja pravda" žurnālists tika nosūtīts uz Mehiko, bet vēlāk no 2001. līdz 2006. gadam strādāja Ņujorkā. 2006.gadā Umerenkovs sāka strādāt avīzē "Izvestija", taču 2007.gadā tika uzaicināts Vladimira Putina administrācijā strādāt ar Baltijas jautājumiem.

Šķiet, ka priekšniecība ar Umerenkova darbu bija apmierināta. 2009.gadā toreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs viņu padarīja par trešās pakāpes valdības padomnieku. 2015.gadā Putins Umerenkovam pasniedza ordeni par "Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas aktivitāšu atbalstīšanu un daudziem izcila darba gadiem civildienestā".

Aktivitātes Baltijā

Baltijas valstu sabiedrībai Umerenkova vārds kļuva zināms 2010.gada septembrī, kad viņš kā goda viesis ieradās konferencē "Baltijas reģiona perspektīva - dzīvot mierā un kā partneriem", ko rīkoja Lietuvas bijusī premjerministre un Lietuvas partijas Tautas savienība priekšsēdētāja Kazimira Prunskiene. Viņa tikusi turēta aizdomās par sadarbību ar VDK un Krievijas izlūkdienestiem. 2011.gadā viņa parakstīja sadarbības līgumu ar Putina partiju "Vienotā Krievija".

2010.gadā Umerenkovs Lietuvā sniedza apjomīgu interviju, kurā apgalvoja, ka Krievija esot atvērta sadarbībai ar Lietuvu. Tomēr, kā liecina "Dosjē" un tā partneru rīcībā nonākušie Krievijas prezidenta administrācijas ārlietu dienesta vadītāja Vladimira Černova darba dokumenti, viņu patiesībā interesēja kas cits.

Pulkvedis sistemātiski veidoja aģentu tīklu Baltijas valstīs un vāca kompromitējošu informāciju par vietējiem politiķiem.

2015.gadā Umerenkovs koordinēja kampaņu ar mērķi diskreditēt toreizējo Lietuvas prezidentu Daļu Grībauskaiti. Tika izplatīti apgalvojumi, ka Grībauskaiti jaunībā esot savervējis VDK un ka viņa esot kļuvusi par starpnieci starp ASV Centrālo izlūkošanas pārvaldi (CIP) un PSRS izlūkdienestiem. Tika uzrādīts tikai viens anonīms informācijas avots, negūstot apstiprinājumu, piemēram, dokumentos vai citos avotos.

Černova dokumenti atklāj, ka 2013.gadā Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests sastādīja sarakstus ar Baltijas politiķiem un žurnālistiem, ko potenciāli varētu izmantot informācijas ievākšanai vai propagandas kampaņām. Igaunijas sarakstā bija atrodami 19 vārdi, Latvijas - deviņi, bet Lietuvas - septiņi.

Prominentākais igaunis šajā sarakstā bija pašreizējais Tallinas mērs Mihails Kilvarts - "Centra partijas loceklis, kurš aktīvi atbalsta krievu skolas", norādīts dokumentos. Kilvarts dzimis 1974.gadā Kazahstānā; viņa tēvs ir igaunis, bet māte - no Staļina režīma represētas korejiešu ģimenes.

1999.gadā Kilvarts draugam aizdeva savu "Mercedes" markas auto. Tikko kā vīrietis iekāpa automašīnā, tā uzsprāga. Kilvarta dzīvoklī policija atrada somu, kurā bija maska, patronas un šaujamierocis, kā arī policijas formastērps. Kilvarts mēnesi pavadīja apcietinājumā, pastāvot aizdomām par viņa iespējamo saistību ar kriminālo pasauli, taču vēlāk viņš tika atbrīvots.

2012.gada pavasarī Igaunijas Drošības dienests (KaPo) pavēstīja, ka ierēdnim Kilvartam esot bijuši neoficiāli kontakti ar Krievijas vēstniecības Igaunijā trešo sekretāru Juriju Cvetkovu. Kilvarts apgalvoja, ka esot Krievijas diplomātam iedevis mācību grāmatas par Igaunijas vēsturi. Viņš vērsās tiesā pret KaPo, taču zaudēja.

2019.gada aprīlī Kilvarts tika ievēlēts par Tallinas mēru. "Komsomoļskaja pravda" apskatniece Gaļina Sapožņikova, kura parasti pret Baltijas valstīm ir kritiska, publicēja ļoti pozitīvu rakstu par Kilvartu. Sapožņikovai bija uzticēta "perspektīvo baltiešu" saraksta sastādīšana.

Latvijas sarakstā bija iekļauts portāla "Delfi" galvenais redaktors Ingus Bērziņš, kā arī "Delfi" krievvalodīgās versijas vadītājs Anatolijs Golubovs, taču pie pēdējā vārda bija pievienota atzīme, ka viņš esot "absolūti lojāls Latvijas režīmam". Minēts arī tā brīža NRA.lv portāla redaktors Viesturs Radovičs, agrākais "Latvijas Avīzes" žurnālists Ģirts Vikmanis, tā brīža Mixnews.lv portāla un Baltcom radio pārstāve Natālija Mihailova un citi.

Savukārt Lietuvas sarakstā bija mediju "Alfa.lt", "Delfi.lt", "Kauno Diena", "Delfi TV" un "Info TV" žurnālisti.

Umerenkova pēcteči

Umerenkovs no "Baltijas kuratora" amata aizgāja 2020.gadā. Viņa vietā stājās bijušais padotais Vadims Smirnovs. 

Smirnovs pirms tam strādājis "Kaļiņingradskaja pravda", "RIA Novosti" un "Vremja novosti". 2010.gadā viņu iecēla par Kaļiņingradas gubernatora Nikolaja Cukanova preses sekretāru, taču drīz vien viņš no amata aizgāja.

2012.gadā Smirnovs Maskavas Valsts universitātē aizstāvēja disertāciju par politisko eliti Lietuvā pēc Padomju Savienības sabrukuma. Darba tapšanas laikā viņš vairākas reizes pabija Lietuvā, intervējot vietējos politiķus un žurnālistus. 2013.gada oktobrī Lietuvas dienesti apsūdzēja Smirnovu spiegošanā un pasludināja par persona non grata.

Atrodoties "Baltijas kuratora" amatā, Umerenkovs uzraudzīja ne vien Sapožņikovu, bet arī divus citus "Komsomoļskaja pravda" "žurnālistus" - Andreju Baranovu un Aleksandru Grišinu, koordinējot pret Baltijas valstīm noskaņotos rakstus.

Baranovs nomainīja Umerenkovu "Komsomoļskaja pravda" ārvalstu departamenta vadītāja amatā.

Umerenkova izveidotajā "Baltijas tīklā" ietilpa arī portāla "RuBaltic" apskatnieks Aleksandrs Nosovičs, kurš ir grāmatas "Lejupslīdes vēsture. Kāpēc Baltija izgāzās?" autors, Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs un Krievijas telekanālu politikas komentētājs, Polijas pilsonis Mačejs Višņevskis.

"Dosjē" rīcībā esošā informācija liecina, ka Umerenkovs pēc atlaišanas no Baltijas lietu koordinatora amata atgriezās "Komsomoļskaja pravda" ārvalstu departamentā, savukārt viņa protežē Smirnovs tagad ir jaunais "Baltijas kurators" Putina administrācijā.