Datu nesēju atlīdzība būs jāmaksā arī par viedtālruņiem un datoru cietajiem diskiem (57)

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, šādas izmaiņas noteiktas ar grozījumiem "Noteikumos par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību". DNA ir atlīdzība autoriem, izpildītājiem un producentiem par to autordarbu kopēšanu iekārtās un datu nesējos personiskai lietošanai.

Pret KM izstrādāto piedāvājumu iebilda virkne nozaru pārstāvju, tostarp, Latvijas Interneta asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija un virkne citu.

Nozares galvenokārt pauda kritiku par noteikumu grozījumu izstrādes procesu, kā arī norādīja uz piedāvātā varianta netaisnīgumu, neadekvātumu un nesamērīgumu. Nozaru pārstāvji aicināja piedāvājumu pārstrādāt.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) nepiekrita paustajai kritikai, ka par noteikumu projektu nav ticis gana daudz diskutēts. Ministrs uzsvēra, ka KM izstrādātais piedāvājums ir labi sagatavots, turklāt par to notikušas plašas diskusijas. Puntulis piebilda, ka iebildumi pret jauno regulējumu nenozīmē, ka diskusijas nav bijušas.

Vienlaikus atbalstu izstrādātajiem grozījumiem pauda vairākas radošo un kultūras nozaru organizācijas, kuru ieskatā izmaiņas noteikumos paredzēs taisnīgāku regulējumu.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka valdība ir parādā mūziķiem, turklāt parāds ir liels. Viņš arī piebilda, ka mūziķi ilgu laiku tikuši turēti badā. Ministrs norādīja, ka lielākajā daļā pasaules valstu, kuras ciena intelektuālo īpašumu, jau sen pastāv tāda pieeja, kādu patlaban piedāvā Kultūras ministrija. Tajā pašā laikā Bordāns piebilda, ka viņš no KM būtu sagaidījis šim laikam un jaunākajām tehnoloģijām atbilstošu priekšlikumu.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) piekrita paustajam par to, ka regulējums varētu būt laikam atbilstošāks, tomēr viņš aicināja nevilcināties ar Kultūras ministrijas priekšlikuma apstiprināšanu. Puntulis pieļāva, ka tuvāko gadu laikā regulējumu varētu pārskatīt un padarīt modernāku.

Kā informēja KM, Satversmes tiesa 2012.gadā ir noteikusi, ka datu nesēju un iekārtu saraksts ir regulāri jāaktualizē, taču līdz pat šim brīdim tas netika izdarīts ne reizi.

"Ministru kabineta šodienas lēmums ir nozīmīgs gan no šīs perspektīvas, gan no nobriedušas sabiedrības spējas mūsdienīgi raudzīties uz intelektuālo īpašumu. Tā ir arī ieilguša parāda atdošana nozarei. Paldies visām iesaistītajām pusēm par paveikto un par asās diskusijās izskanējušo," pauda Puntulis.

KM Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere norādīja, ka autoru darbu privātkopēšana ir krietni vien plašāka nekā sabiedrībā iesakņojies uzskats par dziesmas vai filmas kopijas izveidošanu. Viņa uzsvēra, ka DNA attiecas ne tikai uz mūziku vai videoklipiem, bet uz jebkuru autordarbu - arī grāmatu vai gleznu fotografēšanu privātajām vajadzībām.

"Tāpat vairums no mums viedtālrunī vai datorā ir saglabājis asprātīgus video, "mēmes" vai fotogrāfijas, un padalījies ar tām ar draugiem. Arī tā ir autordarbu privātkopēšana," akcentēja Zommere.

Grozījumu rezultātā Latvijā DNA sarakstā ietvertas piecas iekārtas vai datu nesēji: no katra jauna viedtālruņa pārdošanas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu, aktieru un filmu producentu atlīdzībai par to autordarbu kopēšanu tiks novirzīts 1,50 eiro, no datora un datora cietā diska - 2,85 eiro, savukārt no USB zibatmiņas - 6% tās vērtības un 4% no datoru ārējo cieto disku vērtības.

Pēc KM pārstāves paustā, DNA saraksts Latvijā aktualizēts, sperot kompromisa soli pretī datu nesēju vai iekārtu tirgotājiem un ražotājiem, kuri veic DNA maksājumu, ievedot jaunās iekārtas valstī. Igaunijā DNA sarakstā ir 18 ierīces, savukārt Lietuvas pat 32 ierīces. Arī DNA par katru no datu nesējiem vai iekārtām Latvijā noteikts mazāks, piemēram, iepretī Latvijas 1,50 eiro par viedtālruni, Igaunijā DNA noteikts 3,50 eiro, savukārt Lietuvā pat 4,30 eiro apmērā.

DNA nosaka Eiropas Savienības (ES) direktīva. 22 ES dalībvalstīs pastāv līdzīga DNA sistēma kā Latvijā. 2012.gadā Satversmes tiesa noteica Ministru kabinetam pienākumu regulāri aktualizēt datu nesēju un iekārtu sarakstu saistībā ar tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām Latvijas sabiedrībā. DNA saraksts nebija aktualizēts kopš 2012.gada.