Esošā cietumu infrastruktūra jau ilgstoši ir tik katastrofālā stāvoklī, ka patlaban vairs nav lietderīgi ieguldīt līdzekļus tās atjaunošanā, izņemot retus gadījumus, liecina Tieslietu ministrijas (TM) valdībai iesniegtais informatīvais ziņojums.
TM atzinums: Latvijas cietumu infrastruktūra ir katastrofālā stāfoklī (8)
Ceturtdien TM valdībai sniedza informāciju par to, kā veicas ar Satversmes tiesa (ST) 2019.gada 7.novembra sprieduma izpildīšanu, kurā tiesa Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 pantu atzina par neatbilstošu Satversmes 91.pantam un noteica to par spēkā neesošu no šī gada 1.maija.
TM informatīvajā ziņojumā norādīja, ka ST sprieduma izpilde būtiski atšķiras no citiem ST spriedumiem par kriminālsodu izpildi regulējošo normatīvo aktu atbilstību Satversmei. Proti, konkrētā ST sprieduma izpildes nodrošināšanai nepietiek ar atsevišķu grozījumu izstrādi Sodu izpildes kodeksā vai citā kriminālsodu izpildi regulējošā normatīvajā aktā un attiecīgi prakses maiņu kādā konkrētā, šaurā jautājumā. Viens no šādiem pasākumiem ir ST spriedumā norādītā nepieciešamība brīvības atņemšanas soda izpildē nodrošināt individuālu pieeju katram notiesātajam.
TM norāda, ka patlaban ieslodzījuma vietu sistēmā un kriminālsodu sistēmā ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai situāciju risinātu TM iespēju robežās, tomēr infrastruktūras nolietojuma dēļ jauni risinājumi vairs nav rodami esošajā un nedrošajā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā.
ST sprieduma izpildei pilnā apmērā ir nepieciešama ne tikai atbilstoša ieslodzījuma vietu infrastruktūra, tai skaitā papildu īslaicīgo un ilgstošo satikšanos telpas, atšķirīga soda izpildes kārtība, bet arī papildu personāls, lai nodrošinātu paplašinātu tiesību uz saziņu īstenošanu un individualizācijas principa ieviešanai.
Tāpat TM uzsver, ka, lai nodrošinātu brīvības atņemšanas soda izpildi, kas pilnā apmērā balstās uz katra notiesātā individuālu izvērtējumu, būtu nepieciešami ievērojami ieslodzījuma vietu personāla resursi.
Taču, pat ja Ieslodzījuma vietu pārvaldei tiktu piešķirtas papildu 270 amata vietas un tām nepieciešamais finansējums, esošajā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā kontaktpersonu principu tik un tā nebūtu iespējams ieviest, jo nebūtu ēku un kabinetu, kur šādu personālu izvietot, kā arī nevienā no esošo cietumu infrastruktūrām šobrīd nav iespējams izveidot tādas notiesāto izvietošanas, resocializācijas un citas nepieciešamās telpas, lai šo principu iedzīvinātu.
Tādējādi ST sprieduma ieviešanai ir nepieciešams vispusīgu un savstarpēji saistītu pasākumu kopums, kuru īstenošana esošajā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā pilnā apjomā nav iespējama, norāda TM.
Vienlaikus ministrija jau ir veikusi iespējamos pasākumus, daļēji izpildot ST spriedumu, proti nosakot, ka visiem notiesātajiem, neatkarīgi no soda izciešanas režīma, ir tiesības bez naudas summas ierobežojuma iepirkties cietuma veikalā. Tādējādi tiek novērsta notiesāto nevienlīdzība finansiālajās tiesībās, uz ko tika norādīts ST spriedumā.
Tāpat ir noteikts, ka visiem notiesātajiem, neatkarīgi no soda izciešanas režīma pakāpes ir tiesības atvadīties no miruša tuvinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.
TM informēja, ka šobrīd tiek izstrādāti grozījumi Sodu izpildes kodeksā, nosakot kārtību un kritērijus, pēc kuriem tiks izvērtēti slēgtajā cietumā un daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē esošo notiesāto lūgumi īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai apmeklētu tuva radinieka bēres.
Pašlaik tiek izstrādāti grozījumi Sodu izpildes kodeksā, kas paredz slēgtā cietuma reformu, likvidējot slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Minētās reformas rezultātā ne tikai palielināsies to notiesāto skaits, kas iegūst tiesības pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, tai skaitā ar elektronisko uzraudzību, bet arī tie notiesātie, kas sāk soda izciešanu slēgtajā cietumā, varēs ātrāk nonākt daļēji slēgtajā cietumā, kurā ir plašāks notiesāto tiesību apjoms.
Tāpat tiek izstrādāts Kriminālsodu izpildes likumprojekts, kas paredz reformēt brīvības atņemšanas iestādes sistēmu ne tikai pēc formas, bet arī pēc satura, tai skaitā ieviešot brīvības atņemšanas soda izpildē individualizācijas principu.
TM informatīvajā ziņojumā uzsvēra, ka pašlaik notiek aktīvs darbs pie tā, lai nodrošinātu, ka 2024.gadā tiktu pabeigta jaunā Liepājas cietuma būvniecība.
TM ST sprieduma izpildei jau ir veikusi atsevišķus pasākumus, kurus bija iespējams īstenot esošajā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā, taču ST sprieduma izpildi var pabeigt tikai pēc jaunā Liepājas cietuma būvniecības pabeigšanas, uzsvērts ziņojumā.
Vienlaikus, lai nodrošinātu brīvības atņemšanas soda izpildes nepārtrauktību arī pēc 1.maija, valdība ceturtdien atbalstīja Sodu izpildes kodeksa grozījumus, kas paredz, ka no 2021.gada 1.maija līdz 2025.gada 1.jūlijam par smaga un sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu notiesātie pilngadīgie vīrieši, kā arī pilngadīgie notiesātie vīrieši, kas pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par rupjiem vai sistemātiskiem režīma pārkāpumiem, brīvības atņemšanas sodu izcieš atbilstoši kodeksā noteiktajai kārtībai, kas bija spēkā līdz 30.aprīlim, ja viņi minētajā laika periodā sāk soda izciešanu slēgtajā cietumā par smaga un sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, minētajā laika periodā uz slēgto cietumu pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma vai uz šī gada 30.aprīli atrodas slēgtajā cietumā.
Jau vēstīts, ka ST 2019.gada 7.novembrī Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 pantu atzina par neatbilstošu Satversmes 91.pantam un noteica to par spēkā neesošu no šī gada 1.maija.
ST spriedumā norādīts, ka tiesiskais regulējums, kas tikai pēc dzimuma kritērija, neņemot vērā katras notiesātās personas individuālās vajadzības un riskus, notiesātajiem vīriešiem paredz stingrāku soda izciešanas režīmu, kā arī no tā izrietošas atšķirīgas tiesības un ierobežojumus salīdzinājumā ar notiesātajām sievietēm, nenodrošina notiesāto vīriešu tiesību ievērošanu.