Saeima vērtēs medībām pieejamo platību un medību rīku klāsta paplašināšanu (3)

Grozījumus iesnieguši deputāti gan no koalīcijas, gan no opozīcijas - Andris Kazinovskis, Mārtiņš Bondars (AP), Jānis Dūklavs (ZZS), Ēriks Pucens (KPV LV), Edmunds Teirumnieks (NA) un Jānis Cielēns (JKP).

Par nodošanu komisijām balsoja 67 deputāti, pret bija divi un atturējās trīs deputāti.

Kā cita starpā norādīts likumprojekta anotācijā, palielinoties atsevišķu dzīvnieku populācijām, ir pieauguši medījamo dzīvnieku nodarītie postījumi lauksaimniecības platībās un mežā - pamatā tikko atjaunotajās platībās un jaunaudzēs.

Deputāti skaidro, ka tāpēc likumprojekts veidots ar nolūku mazināt savvaļas medījamo dzīvnieku postījumus, ceļot medību efektivitāti - samazinot platības, kurās medības ierobežotas, paplašinot medību rīku klāstu, kā arī novēršot ar informācijas ieguvi konstatētās problēmas.

Likumprojektā paredzēts atteikties no absolūta aizlieguma medīt pilsētu teritorijā - aizliegums vairs neattiektos uz tām vietām pilsētu teritorijā, kur attiecīgā pašvaldība būs atļāvusi medīt pašvaldību saistošajos noteikumos vai domes lēmumos noteiktajā kārtībā.

Aizliegumam medīt vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, rosināts noteikt papildu izņēmumus un līdz ar to arī šajās vietās varētu medīt arī tad, ja būs jāizseko ievainots medījamais dzīvnieks, kā arī, ja medību tiesību lietotāji būs noslēguši valdības regulējumam atbilstošu savstarpēju vienošanos par reģistrēta medību iecirkņa ārējām robežām.

No grozījumiem izriet, ka plānots atteikties pašlaik uz daļas no dzīvnieku medībām jeb saistībā ar daļai no dzīvniekiem attiecināto aizliegumu izmantot mākslīgus gaismas avotus dienas gaišajā laikā jeb laikā, kas nebūs dienas tumšais laiks.

Arī uz nakts redzamības tēmēkļiem ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu, kā arī siltumu uztverošiem (termāliem) tēmēkļiem turpmāk vairs neattiektos pašlaik no likuma izrietošais aizliegums tos izmantot arī diennakts gaišajā laikā. Līdz ar to arī rosināts vairs administratīvi nesodīt par siltumu uztverošo (termālo) tēmēkļu izmantošanu.

Tāpat rosināts likuma izslēgt aizliegumu medīt vietās, kur to aizliedz citi normatīvie akti. Likumā arī paredzēts noteikt, ka medību tiesību īpašnieku grupa ir medību tiesību īpašnieku apvienība, kuru medību platības atrodas blakus, un kuri noslēguši savstarpēju līgumu par kopīgu medību tiesību izlietojumu.

Deputātu virzītās izmaiņas paredz arī atvieglot meža cūku medību iespējas, izslēdzot no likuma normu, ka minimālās medību platības, kurās ir atļauts medīt meža cūkas ir ne mazāk kā 1000 hektāru, tai skaitā ne mazāk kā 200 hektāru meža zemes.

Tā vietā paredzēts noteikt, ka minimālā mežu platība meža cūku medībām būtu ne mazāk kā 350 hektāru, ieskaitot šādas zemes kategorijas: lauksaimniecībā izmantojamā zeme, mežs, krūmājs, purvs, ūdens objektu zeme (izņemot ezerus) un pārējās zemes, izņemot līnijveida funkcionējoši infrastruktūras objekti, kas izdalīti kā atsevišķa zemes vienība.

Reizē paredzēts noteikt, ka medību iecirkni reģistrē, ja tajā iekļaujamās medību platības nav mazākas par 350 hektāriem, ja medību iecirkni reģistrē medību tiesību īpašnieks vai medību tiesību īpašnieku grupa, kā arī ne mazākas par 1000 hektāriem, ja medību iecirkni reģistrē medību tiesību lietotājs.

Reizē, iespējams, rosināts pastiprināt prasības attiecībā uz stirnu medībām, jo pašlaik minimālo platību ne mazāk kā 200 hektārus rosināts palielināti uz 350 hektāriem.

Tāpat tiktu noteikts, kādas prasības saistībā ar medībām būs jānosaka Ministru kabinetam.

Normatīvajā akta normā, kurā pašlaik regulētas minimālās medību platības, kurās ir atļauts medīt limitētos medījamos dzīvniekus, rosināts izslēgt vārdu "limitētos".

Paredzēts arī noteikt, ka medību iecirkņi, kas mazāki par konkrētajā likuma normā minēto minimālo platību tiktu dzēsti no Valsts meža dienesta medību iecirkņu reģistra ar 2023.gada 1.aprīli.

Tāpat deputāti rosina veikt arī citas izmaiņas likumā.

Kā politiķi skaidro likumprojekta anotācijā, pēdējos gados ir būtiski pieaugušas pārnadžu, pamatā stirnu, staltbriežu un aļņu populācijas, līdz ar to dzīvnieku blīvums platības vienībā. Kā rezultātā ir būtiski pieauguši medījamo dzīvnieku nodarītie postījumi lauksaimniecības platībās un mežā - pamatā tikko atjaunotajās platībās un jaunaudzēs, uzsver deputāti.

"Tas norāda, ka šo dzīvnieku populāciju blīvums ir pārsniedzis ilgtspējīgo robežu, jo dzīvnieki sāk noplicināt barības bāzi. Tas savukārt rada būtiskus zaudējumus zemniekiem un meža īpašniekiem, kā arī būtisku izdevumu pieaugumu aizsardzības pasākumu veikšanai," akcentēts izmaiņu pamatojumā, kurā vienlaikus paredzēts risināt atsevišķas tehniskas un redakcionālas lietas.

Parlamentārieši skaidro, ka pēc izmaiņu pieņemšanas samazināšoties medījamo dzīvnieku postījumi lauksaimniecības kultūrām un mežam. Tāpat samazināšoties zaudējumi zemniekiem un meža īpašniekiem. Pilnvērtīgāk tikšot apsaimniekotas savvaļas medījamo dzīvnieku populācijas un medību platības. "Tas kopā ir priekšnosacījums pozitīvai ietekmei uz tautsaimniecību," uzsvērts anotācijā.

Likumprojekts ticis debatēts starp daļu no Saeimas deputātiem, Zemkopības ministriju un ekspertu darba grupu, kurā ir iekļautas zemes īpašnieku pārstāvošās organizācijas - biedrība "Zemnieku saeima", Latvijas Meža īpašnieku biedrība un medniekus pārstāvošajām organizācijas Latvijas Mednieku savienība, Latvijas Mednieku asociācija un Latgales Mednieku un Makšķernieku biedrība.

Kā pēc tā iespējamās pieņemšanas par likumprojekta izpildi atbildīgā valsts iestāde paredzēta Valsts meža dienests.