Reālākais jūras briesmoņu skaidrojums – vaļa erekcija (2)

Ziņojumi par krakenu – gigantisku, agresīvu astoņkāji, kas alkst cilvēka asiņu – rodami jau 1180. gadā, kad to aprakstīja Norvēģijas karalis. Vēlāk jūrnieki apgalvoja, ka krakeni ir salas lielumā un mēdz uzbrukt kuģiem, apvijot ap tiem savus taustekļus. Leģenda vēsta, ka šie milzu astoņkāji kuģi ātri vien spēj noraut dzelmē, radot gigantisku ūdens virpuli, rakstīts vietnē "IFL SCIENCE".

Krakens, visticamāk, neeksistē, un to varētu izskaidrot ar milzu astoņkāji, kas gan nav salas izmērā, tomēr arī ir iespaidīgi liels. Savukārt citus jūras briesmoņus, īpaši milzu jūras čūskas, varētu izskaidrot, rūpīgi aplūkojot vaļu reproduktīvos orgānus. 

Lūk, piemēram, dāņu misionārs Hanss Egede rakstīja, ka 1734. gada 6. jūlijā viņš ar pārējiem jūrniekiem novēroja “šaušalīgāko radījumu, kas nelīdzinājās nekam iepriekš redzētam. Briesmonis pacēla savu galvu tik augstu, ka izskatījās - tas ir augstāks par vārnas ligzdu kuģa galvenā masta galā. Galva bija maza, bet ķermenis tievs un krunkains. Nezināmais radījums izmantoja gigantiskas spuras, lai pārvietotos pa ūdeni. Vēlāk jūrnieki redzēja arī tā asti. Briesmonis bija garāks par mūsu kuģi.” 

tāda veida briesmoņi tika saukti par čūskveidīgiem, kā arī tā atainoti zīmējumos. 

Joku Nobela balvas laureāts Čārlzs Pakstons 2005. gadā veica pamatīgu izpēti saistībā ar šīm jūras čūskām, meklējot novērojumu iespējamo izskaidrojumu. Beigu beigās viņš secināja, ka daži no šiem briesmoņiem patiesībā bija vaļu dzimumlocekļi. 

“Daudziem lielajiem vaļiem ir gari, čūskai līdzīgi dzimumlocekļi. Ja valis apgriežas ūdenī uz muguras un ir uzbudināts, tad viņa dzimumloceklis patiesi var būt redzams. Ziemeļatlantijas vaļa un pelēkā vaļa dzimumloceklis var būt pat 1,8 un 1,7 metrus garš. Naivs novērotājs to tad var uztvert par čūskas asti,” rakstīja pētnieki.