Rundāles novada domes priekšsēdētājs: Mežotnes pils nodošana nomā bija kļūda (5)

Bauskas novada pašvaldība aģentūru LETA informēja, ka lielākā daļa no kultūras pieminekļu un mantojuma saglabāšanas jomas speciālistiem sanāksmē atzina, ka vispiemērotākais risinājums, saglabājot un nedegradējot pils kultūrvērtību, būtu tās pārņemšana pašvaldības īpašumā.

"Mežotnes pils slēpj sevī gan riska faktorus, gan lielu potenciālu. Latvija ir noplicināta un katra šāda objekta vērtība ir unikāla. Var attīstīt izcilu tūrisma trijstūri - Rundāles, Bauskas un Mežotnes pilis. Ieguldot darbu, patriotisku attieksmi un arī līdzekļus, iespējams panākt, ka šis varētu kļūt par izcilu tūrisma objektu Eiropā," pauda savulaik ilggadējais Runsdāles pils vadītājs Imants Lancmanis.

Viņš atzina, ka ir domāts arī par Mežotnes pili kā par Rundāles pils filiāli, taču šāds risinājums nav pilnvērtīgi iespējams. Lancmanis uzskata, ka vismazākā zaudējumu riska pakāpe ir Mežotnes pils nodošana pašvaldības īpašumā.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) speciāliste Mārīte Putniņa piebilda, ka risinājumā nevar atļauties kļūdīties. Arī tad, ja īpašumu pārņem pašvaldība, skaidram ir jābūt gan izmantošanas mērķim, gan finansējumam.

Līdzīgu viedokli pauda arī Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (NA). Viņš ir pārliecināts, ka jābūt skaidriem skaitļiem un argumentiem, lai varētu pieņemt lēmumu. Taču pagaidām situācija esot nekonkrēta, bez sīkākas informācijas.

Savukārt Bauskas Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure vērsa uzmanību, ka jāņem vērā, vai, pašvaldībai pārņemot īpašumu un turpinot attīstīt viesmīlības pakalpojumus, tas nekropļos tirgu.

Pašvaldībai nav brīvu līdzekļu, lai ar pilnīgu atbildību pārņemtu īpašumu savā pārziņā, apgalvoja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks (ZZS). Situāciju papildus sarežģī arī administratīvi teritoriālā reforma.

Okmanis sapulcē secināja, ka kultūrvēsturiskā īpašuma nodošana nomā bija kļūda. Viņš nenoliedza iespēju, ka pašvaldība varētu apsaimniekošanā iesaistīties, bet visa risinājuma un finansējuma nasta nebūtu jāuzveļ uz pašvaldības pleciem. Lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem jaunievēlētajai domei.

Sapulces noslēgumā nolemts tikties tiešsaistē pēc mēneša, iniciatīvu un risināmo jautājumu secību sagaidot no Kultūras ministrijas un NKMP.

Jau ziņots, ka Covid-19 pandēmijas iespaidā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) aprīlī lēmusi pārtraukt līgumu ar Mežotnes pils kompleksa apsaimniekotāju. Pils komplekss un parks iznomāts kopš 2017.gada. Pandēmijas apstākļos, saskaņā ar valdības pērn pieņemtajiem atbalsta mehānismiem, VNĪ 2020.gadā piecus mēnešus nomniekam sniedzis nomas maksas atlaides 9300 eiro apmērā. Ņemot vērā uzņēmēja parādsaistības Valsts ieņēmumu dienestam (VID), pārējā periodā pērn valsts noteiktās atlaides nomnieks nebija tiesīgs saņemt, un parāda summai sasniedzot 43 350 eiro, VNĪ bija spiesta nomas līgumu šā gada aprīlī pārtraukt.

VNĪ valdes loceklis Andris Vārna atklāja, ka iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā - publiskas izsoles ceļā.

"Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai," atzīmēja VNĪ valdes loceklis.

Pils kompleksa sakārtošanai, pēc VNĪ provizoriskajām aplēsēm, nepieciešami kapitālieguldījumi 4,39 miljonu eiro apmērā, kas iekļauj pils ēkas, administratīvās ēkas un sporta zāles atjaunošanu, kā arī iekšējo inženiertīklu sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām.

VNĪ valdes loceklis atklāja, ka pils kompleksā iekļaujas 2018.gadā VNĪ atjaunotais gājēju pontonu tilts pār Lielupi, kas savieno Rundāles novadu un Bauskas novadu, kam līdz šim nomnieks nodrošināja tilta uzturēšanu, tilta ievietošanu pavasarī un izcelšanu rudenī. VNĪ izteicis Bauskas un Rundāles novada domēm priekšlikumu izvērtēt iespēju pārņemt pontonu tiltu bezatlīdzības lietošanā un apsaimniekošanā kādai no pašvaldībām.

Tālākais vēsturiskā īpašuma liktenis tiek lemts, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu Bauskas vai Rundāles novada pašvaldībai vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā - publiskas izsoles ceļā. Tikmēr VNĪ turpinās nodrošināt ēkas tehniskā stāvokļa nepasliktināšanos un vēsturiskās ēkas saglabāšanu. Tajā ietilpst teritorijas uzkopšana minimālā apmērā, tehniskā apsardze, videonovērošanas un citu sistēmu uzstādīšana, nekustamā īpašuma nodoklis un apdrošināšana. Lai nodrošinātu ēkas saglabāšanu, papildus ziemas periodā tiks saglabāta apkure minimālā režīmā. Rēķināts, ka Mežotnes pils uzturēšanas izdevumi rada valstij zaudējumus ap 70 500 eiro gadā.

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižu un piļu, VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs - Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.