NEPLP atprasa naudu prezidenta kritizētājiem, bet viņa intīmās dzīves pētniekiem – nē (5)

Pirms gada, atsaucoties nozares aicinājumam “neļauj medijiem nomirt”, valdība piešķīra divus miljonus eiro to izdzīvošanai Covid-19. Kad Re:Baltica izpētīja finansējuma saņēmējus, izrādījās, ka kvalitatīvai žurnālistikai piepeši kvalificējās gan Kremļa propagandas izplatītāji (kuriem pēc tam tomēr izlēma naudu nedot), gan vulgāra izklaide un vienkāršas pļāpas. Šo naudu konkursos sadalīja Sabiedrības integrācijas fonds un elektroniskos medijus uzraugošā NEPLP.

24 718 eiro no valsts saņēma Valmieras TV veidotā Intervija tumsā, ko pārraidīja bezmaksas apraidē esošā Re:TV. Veidotāji solīja, ka “raidījums piedāvās vēl nebijušu saturu — atklātas intervijas, kas balstītas nopietnā, izmeklējošā žurnālistikā”. Jau pēc pirmajām epizodēm bija skaidrs – no izmeklējošas žurnālistikas nav ne vēsts. Tās vietā skatītājiem, piemēram, tika piedāvāts uzzināt, ar kuru politiķi labāk bučotos dziedātāja Samanta Tīna, kad nevainību zaudēja Valsts prezidents Egils Levits un vai tā laika veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) ir smēķējusi marihuānu. 

Pirms gada NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš Re:Baltica norādīja, ka vēl pāragri spriest par radīto saturu, katru raidījumu, kas saņēmis valsts naudu, pēc tam vērtēs. Vērtēšana noslēdzās pērnā gada nogalē. Kad Re:Baltica pieprasīja sanāksmes protokolu, tas sākotnēji tika atteikts kā ierobežotas pieejamības, bet pēc atkārtota pieprasījuma izsniegts (pieejams šeit). 

Par sliktu produktu sodīt nevar

Recenzente Vita Dreijere vērtējumā par Interviju tumsā raksta, ka “projekta ietvaros netika radīts sabiedriskajam pasūtījumam atbilstošs saturs” (pilns teksts šeit) . NEPLP ieskatā ar to nebija gana. Tā vietā, lai atprasītu mērķim neatbilstoši izlietotos līdzekļus, padome raidījuma veidotājiem nosūtīja informatīvu vēstuli. 

Protokols liecina, ka iztikt vien ar informatīvu vēstuli aicinājis tieši Āboliņš. “Par raidījumu “Intervija tumsā” norādu, ka arī izklaide var būt analītiska. Neredzu pamatu lūgt atskaitīt piešķirto finansējumu (..) Par sliktu produktu sodīt nevaram,” viņš teicis. Juridiskā departamenta vadītāja vietniece Agnese Simsone gan norādīja, ka “saskaņā ar līguma nosacījumiem, ja finansējuma saņēmējs nepilda līgumu, tad Padomei ir tiesības prasīt atmaksāt piešķirto finansējumu.” Šī iebilde dzirdīgas ausis nesasniedza un NEPLP vienbalsīgi lēma par informatīvas vēstules nosūtīšanu televīzijai. 

Padomes locekļi sarunā ar Re:Baltica norāda, ka diskusijas pirms tam tik saticīgas nebija. Piemēram, NEPLP loceklis Jānis Eglītis iepriekš esot kolēģiem nosūtījis ziņu, kurā uzsvēra, ka Intervija tumsā “kopumā neatbilst koncepcijai, jo tur nav saskatāms pieteikumā minētais “kvalitatīvs pētnieciskais saturs”. (..) Uzskatu, ka ar  pieteikumu padome tikusi maldināta un rezultāts neatbilst solītajam. Tāpēc piedāvāju koncepcijai visneatbilstošāko raidījumu, kurā tiek intervēta Elita Patmalniece, izmaksas neattiecināt, lai tas būtu kā brīdinājums nākotnei, ka šādi rīkoties nedrīkst.”  Ierosinājumu atprasīt naudu tikai par vienu epizodi Eglītis pamato ar to, ka krīzē atprasīt visu nebūtu samērīgi, taču šāds solis vismaz kalpotu kā brīdinājums.

Padomes locekle Ieva Kalderauska Re:Baltica sacīja, ka situācija nav viennozīmīga un argumentēja, ka naudu projektam Intervija tumsā neatprasīja, jo tā saturs atbilda citam NEPLP konkursam par izklaidi, kurš tika izsludināts vēlāk. Kalderauska pieļāva, ka tā varētu būt komunikācijas kļūda, televīzija pieteicās šai konkursā, jo NEPLP neesot devis skaidru grafiku, vai un kad būs citi konkursi, kuriem raidījums varētu atbilst vairāk. Viņa piekrīt, ka “klasiskai izmeklējošai žurnālistikai [raidījums] neatbilst”, bet “varbūt doma bija tāda, ka pēta cilvēku reakcijas un pēta cilvēku dabu, nevis, ka mēs izpētām, ko šis cilvēks ir darījis vai nav darījis, varbūt ir cits pētnieciskais mērķis.” Viņa arīdzan norādīja, ka, ja raidījums būtu slikts, tad prezidents uz to neietu.

NEPLP vadītājs Āboliņš uz Re:Baltica jautājumiem piekrita atbildēt tikai rakstiski, jo žurnālisti sagrozot viņa teikto. “Noskatoties raidījumus, uzklausot gan recenzentu, gan paša medija pārstāvjus, kā arī izdiskutējot situāciju ar citiem Padomes locekļiem, neguvu pārliecību, ka finansējums būtu atprasāms. Recenzenta vērtējums ir tikai viens no ķēdes posmiem, pieņemot lēmumu, un lēmumu pieņem Padome, nevis recenzents,” tā viņš apraksta sava balsojuma – neatprasīt naudu – pamatojumu.

Recenzentei šaubu par to, ka raidījums neatbilst solītajam, nebija. “Būtu interesanti dzirdēt, kur konkrēti viņi [NEPLP] tur saredzēja pētnieciskās žurnālistikas elementus,” saka Dreijere. 

Jāatzīmē, ka Re:TV vadītāja Elīna Leimane recenzentes vērtējumam “kopumā lielākoties piekrīt” un uzsver, ka argumenti tiks ņemti vērā, veidojot turpmāko saturu. 

Savukārt atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš (ievēlēts no KPV LV) saturu nekomentē, jo jau iepriekš esot apdedzinājies, taču uzsver: “Mediji ir jāatbalsta, bet mētāties ar 25 tūkstošiem par “treniņu”, nu, varbūt lai trenējas par savu naudu.”  

Pret citiem skarbāki

Tikai Interviju tumsā recenzents atzīst par pilnībā neatbilstošu sabiedriskajam pasūtījumam. Vēl diviem, par ko NEPLP lēma, recenzenti norādījuši uz daļējām nepilnībām konkrētās epizodēs. Neskatoties uz to, NEPLP atmaksāt naudu lūdza tikai šiem – SIA Baltkom radio produktam Večernij Interaktiv un AS TV Latvija jeb TV24 raidījumam Uz Līnijas. 

Baltkom radio atprasīti 465,24 eiro par divām epizodēm. No protokola izriet, ka tas darīts, jo “raidījumos “Večernij Interaktiv” bija tēmas par Latvijas prezidentu E.Levitu un Latvijā dzīvojošiem nepilsoņiem, kuri atbalsta V.Putinu. Uzskatu, ka tas vērtējams kā draudīgs saturs.” Tā argumentēja padomes loceklis Patriks Grīva. Āboliņš piebalsoja, ka raidījumos “konstatēts pretvalstisks saturs”. 

No Osvalda Zebra recenzijas (pilns teksts šeit) izriet, ka vienu no raidījumiem, kas veltīts Levitam, vadītāji sāka ar citātu no Lato Lapsas grāmatas “Viltvārdis” un klausītāji, kas zvanīja uz studiju, skarbi vērtēja prezidenta darbu. “Raidījuma vadītāji pauž viedokli, ka E. Levits drīzāk rīkojas šķeltnieciski, nevis kā uz integrāciju vērsts,” raksta Zebris. 

Otra epizode, par kuru atprasīta nauda, apsprieda tautas nobalsošanu par grozījumiem Krievijas konstitūcijā. “Šāda raidījuma tapšana sabiedriskā pasūtījuma ietvaros būtu pamatota tad, ja tiktu veidoti arī raidījumi par nozīmīgām likumdošanas pārmaiņām citās ar Latviju cieši saistītās valstīs. Turklāt, šādas tēmas iztirzājumā būtu jāskaidro konteksts, kādā likumdošanas pārmaiņas notikušas un jārunā par sekām, ko šādi procesi var izraisīt nākotnē. Tas raidījumā izpaliek,” teikts recenzijā. 

Āboliņš Re:Baltica nevarēja norādīt, kas tieši šai raidījumos ir pretvalstisks, kā viņš minēja sēdē. Padomes vadītājam, noskatoties raidījumus “radās šāds iespaids, un pie šāda viedokļa palieku joprojām.”  Savukārt Grīva komentēt nevarēja, jo ir atvaļinājumā. 

Vienīgais, kas balsoja pret naudas atprasīšanu Baltkom radio, bija Eglītis. Viņš norāda, ka tā darīja, jo netika ņemts vērā viņa priekšlikums neattiecināt izmaksas arī raidījumam Intervija tumsā. Viņaprāt, radio raidījuma pārkāpums “bija nesalīdzinām mazāks, nekā Intervija tumsā”. Tas esot tālu no ideāla un varot diskutēt par tēmas izvēli, bet neko pretvalstisku viņš neesot saklausījis. 

Mix Media Group (Baltkom radio platforma)  programmu direktors Oļegs Peka solīja atsūtīt savu komentāru par šo situāciju, bet līdz raksta iznākšanai arī pēc vairākiem atgādinājumiem to nebija izdarījis. 

TV24 savukārt jāatdod 3015,65 eiro par divām Uz līnijas epizodēm, jo pretēji solītajām aktualitātēm par Covid-19 tajās viesojās tā laika Rīgas mēra amata kandidāts Oļegs Burovs (GKR), kurš sprieda par pilsētas pagaidu administrāciju, miskastu dizainu, koncertzāles būvniecību un vēlēšanām. TV24 direktors Klāvs Kalniņš sarunā ar Re:Baltica norādīja, ka nepiekrīt padomes lēmumam. “Ja pareizi atminos, viens no viesiem bija bijušais Rīgas mērs Burovs, kurš tomēr bija aicināts par tēmu, jo viņš pandēmijas sākumā vēl bija pie varas Rīgas domē, un tas viss raidījums tika būvēts ap kovida tēmu.” 

Jāatzīmē gan, ka Re:Baltica noskatījās konkrētās epizodes un vienīgā reize, kad Covid-19 raidījumā pieminēja, ir skatītāja jautājums, vai šo krīzi nevarētu izmantot veloinfrastruktūras uzlabošanai.  

“Padomes lēmumos attiecībā uz projektu izvērtējamu, manuprāt, ir vērojama nekonsekvence. Tiešām iznīcinoša recenzija, kurā tiek pamatots, kāpēc raidījums Intervija Tumsā  neatbilst sabiedriskā pasūtījuma uzdevumiem, konkursa nolikumam, kas, atgādināšu, paredz veidot informatīvi analītisku un pētniecisku saturu un  pieteikumam, kurā raidījuma autori īpaši  solīja, ka Intervija Tumsā būs pētniecisks raidījums, kāds tas acīmredzami nebija, tiek  atstāts bez soda sankcijām,  kamēr citos gadījumos, kurā projektam veltītā kritika ir daudz maigāka, tiek piemērots bargs sods,” saka NEPLP loceklis Eglītis. 

Arī Kaimiņš piekrīt, ka “selektivitāte nav pieņemama un jābūt tā, ka ir viens likums un viena taisnība visiem”. Komisijas vadītājs solīja radušos situāciju pārrunāt ar citiem deputātiem un uzdot jautājumus NEPLP, jo pēc šādām situācijām viņam esot grūti iet un pamatoti prasīt, lai valsts piešķir medijiem naudu.