/nginx/o/2021/02/19/13639502t1h7665.jpg)
Šajā mācību gadā Latvijā mācības klātienē nav notikušas ilgāku laiku nekā vidēji Eiropas valstīs, atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apkopoto informāciju, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”. Lielākajās Latvijas pilsētās un pašvaldībās noteiktu klašu grupām attālinātās mācības iestiepušās nu jau sestajā mēnesī pēc kārtas, un speciālistos tas radījis satraukumu par bērnu, jo sevišķi pusaudžu, emocionālo veselību.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) atzīst, ka, pieņemot lēmumus, viņas piesauktie argumenti nav ņemti vērā: “Principā tikai pēdējās trīs nedēļas, mēnesi, varētu teikt, ka tiek ņemts vērā psihoemocionālais kritērijs. Tajā brīdī, kad es vairāk runāju par izglītības kvalitāti un pieejamību, es teikšu, ka mani vispār nedzirdēja.”
Līdz marta beigām Eiropā vidēji pamatskolās attālināto mācību laiks bija 2,2 mēneši, bet vidusskolas posmā – trīs. Pie mums attiecīgi 3,2 mēneši piektajām, sestajām klasēm un pieci mēneši vecākām klasēm.
15 gadus vecā Karlīna raidījumam “De Facto” atzīst, ka nu jau sesto mēnesi mācoties attālināti, viņa dažkārt jūtas kā iesprostota: “Vienkārši tā sajūta, ka tu nevari, nevis nevari, bet nav vajadzības vai nav iemesla, lai pamestu šo dzīvokli, šo istabu, nav patīkama.”
Viņa ir viena no tiem gandrīz simt tūkstoš bērniem kuriem kopš oktobra vidus skola klātienē nav notikusi. 7.-12.klašu grupā visā Latvijā mācās 96 762 skolēni. Daļai no viņiem no šīs nedēļas būs iespēja skolu apmeklēs daļējā klātienē. Bet lielākajās Latvijas pilsētās, izņemot 12.klases, šajā mācību gadā tādas iespējas, visticamāk, arī nebūs.
Aptauja, ar kuru nākusi klajā Izglītības un zinātnes ministrija un kas veikta tikai starp 12.klašu skolēniem, liecina:
Lielākā daļa skolēnu (63%) motivācijas trūkumu un grūtības koncentrēties nosaukuši kā būtiskāko šķērsli mācību procesam attālināti. Aptuveni puse (53%) aptaujāto nosaukusi arī pārāk lielu mācību slodzi, trešajā vietā atzīmējot, ka pietrūkst skolasbiedru (42%).
Arī skolu akreditācijas procesā, intervējot skolēnus, skolotājus un vecākus, izkristalizējušies būtiskākie faktori, kas ietekmē emocionālo stāvokli.
Vēl joprojām kā nozīmīgākais faktors, ir skolas vadības loma - tas, kā plāno darbu, cik jēgpilnas ir tiešsaistes nodarbības, un balanss starp tām un uzdotajiem darbiem bērniem.
Tāpat ir ļoti būtiska noslodze gan bērniem, gan pedagogiem, uzsver Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.
“Sākumā bērns nepieslēdzas tām stundām. Redz, ka nāk tie NV [nav vērtējuma]. Tas pastiprina nomāktību, nevēlēšanos kontaktēties, mazvērtības izjūtu, saprot, ka ir izkritis no aprites. Tālāk jau varbūt veidojas kādi miega traucējumi, ēšanas traucējumi un tā tālāk. Tā var nonākt depresīvā stāvoklī,” norāda Rīgas 64.vidusskolas psiholoģe Daina Žurilo.
Problēmas mēģina atklāt un risināt gan, sadarbojoties skolas pedagogiem un atbalsta personālam, gan arī iesaistoties vecākiem.
Lai palīdzētu bērniem, kopš februāra skolas drīkst sniegt arī individuālas klātienes konsultācijas.
Viens no uzsvariem risinājumu meklēšanā tiek likts arī uz vecākiem - viņu izglītošanu, semināriem un diskusijām par aktuālo, lai problēmas laikus pamanītu un spētu arī atbilstoši rīkoties.
Taču attālināto mācību grūtības ne reti skar arī pašus pedagogus, kuriem ne vien palielinājies darba apjoms, bet regulāri jāuzrunā arī klase, kurā kameras ieslēgtas vien pāris bērniem.
Psiholoģe Ilze Ābelniece, kura strādā ar pedagogiem programmas “Pumpurs” ietvaros, saka: “Visvairāk, tomēr pedagogi saka par to, ka viņi varbūt neapzinās, ka viņi drīkst justies saguruši. Viņiem ir arvien vairāk papildu pienākumi, vairāk nosodījumu un pavisam maza pozitīvā atgriezeniskā saite, novērtējuma.”
Lai ar izdegušiem bērniem nestrādātu izdeguši pedagogi, arī šeit iedarbinātas vairākas atbalsta programmas – gan kopējas visā valstī, gan arī pašvaldību organizētas.
“Pedagogu izdegšana lielā mērā saistās ar to, kā viņš ļoti lielu laika daļu patērē atgriezeniskās saites sniegšanai bērnam, kuram tā ir ļoti svarīga. Bet nu tā iznāk dažkārt diezgan formāla, vai arī mēs pēc aptaujas konstatējam, ka tādas vispār nav. Un tādēļ mums ir svarīgi šīs problēmas apzināt un ar tām strādāt,” saka Rīgas domes IKSD Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.
Jau tagad jāsāk domāt par nākamo mācību gadu, kad skolēni, cerams, atgriezīsies skolās - pēc tik ilga pārtraukuma būs jādomā gan par kopīgiem ārpusskolas pasākumiem, gan individuālu atbalstu.
Lai uzlabotu situāciju skolās, izglītības ministre sola, ka līdz gada beigām tiks piestrādāts pie atbalsta pedagogiem, pašpalīdzības kursiem skolēniem, vecākiem, skolotājiem. Un paralēli tam tiek modelētas situācijas darba organizēšanai rudenī, tostarp cerot uz pozitīvu pedagogu vakcinācijas procesa norisi, iespējams, pieprasot to pat kā normu pedagoga darbam, lai skolas strādātu klātienē.