Austrālijas “melnā vasara” atstāja šokējošu iespaidu uz Zemes atmosfēru (5)

Pirms dažām nedēļām zinātnieki noskaidroja, ka dūmu daudzums, kas ugunsgrēku laikā nonāca atmosfērā, ir pielīdzināms tam, kas atmosfērā nonāk pēc milzīga vulkāna izvirduma. Tagad pētnieki saka, ka šis dūmu mākonis bija tik liels, ka uz vairākiem mēnešiem ievērojami uzsildīja Zemes stratosfēru. 

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Geophysical Research Letters”, pētnieki simulēja dūmu mākoņa parādīšanos un evolūciju, parādot, ka postošākie zināmie ugunsgrēki Austrālijas vēsturē atstāja paliekošu iespaidu uz reģiona debesīm.

“Spēcīgu ugunsgrēku dūmi var nonākt troposfēras augstākajos slāņos un pat stratosfērā, ja ir zināmi meteoroloģiskie apstākļi. Jo augstāk šie dūmi nonāk, jo ilgāk tur saglabājas un rada lielāku iespaidu,” rakstīts pētījumā. 

Tā saucamās melnās vasaras gadījumā liesmas stratosfērā nogādāja teju triljons gramu dūmu daļiņu. Zinātnieki saka, ka tas ir lielākais satelītu ērā dokumentētais daudzums. 

Šī dūmu masa sastāvēja no dažādām dūmu daļiņām, to skaitā gan organiskā, gan melnā oglekļa. Šīs daļiņas pēc Saules gaismas absorbēšanas var ievērojami uzsildīt savu apkārtni, vēstīts vietnē "Science Alert".

Pēc pētnieku aplēsēm “melnās vasaras” dūmu mākonis sastāvēja no 2,5 procentiem melnā oglekļa, kas uzsildīja stratosfēru uz vairākiem mēnešiem. 

“Simulācijas liecina, ka dūmi stratosfērā palika vēl visu 2020. gadu un uz sešiem mēnešiem ievērojami uzsildīja atmosfēru – par aptuveni 1 līdz 2 grādiem pēc Celsija. Mūsu pētījums parāda, ka plaši savvaļas ugunsgrēki var sniegt paliekošu iespaidu uz stratosfēras dinamiku un ķīmisko sastāvu,” skaidroja pētnieki.