/nginx/o/2021/04/14/13727485t1h9415.png)
/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
"Es neesmu cilvēks, kas atbildīgs par pārvaldības sagraušanu, par korupciju un par nekompetenci, kas mūsu valdošajās struktūrās valdījusi pēdējos 15 līdz 20 gadus un kas aizvien pieņemas spēkā." Šos vārdus 4.aprīlī raidorganizācijas BBC publicētā video ziņojumā teicis Jordānijas princis Hamza bin Huseins, domājams, no mājas aresta vietas (drīzāk jāsaka - pils).
Vai 41 gadu vecais nelaiķa karaļa Huseina dēls plānoja apvērsumu, lai gāztu savu 59 gadus veco pusbrāli - karali Abdullu II? Ja tā, to būtu grūti sagremot politikas vērotājiem ārpus Jordānijas, kuri slavināja valsts 1994.gada miera līgumu ar Izraēlu un kuri kopš tā laika uzskata Hašimītu karaļvalsti par stabilitātes oāzi ļoti vētrainā reģionā.
Šāds pieņēmums šķita pamatots. Jordāniju pavisam minimāli skāra Arābu pavasara satricinājumi pirms desmit gadiem. Taču, ja stabilitāte nav nekas vairāk par ilūziju, ir pamats bažām, ka Jordānijā varētu izcelties nemieri, sekojot Sīrijas un Irākas pēdās, un ka tādā gadījumā situācijā tiktu ievilkta arī Izraēla un Saūda Arābija, kā arī jaunu augsni iegūtu tādi ekstrēmistu grupējumi kā "Islāma valsts" un "al-Qaeda".