Politiķi bažījas, ka daļa ierēdņu ir uzurpējusi varu ļoti svarīgos lēmumos (5)

Tā politiķis atbildēja uz jautājumu par to, ka pēc vakcīnu iepirkumu pārbaudes ir tapis zināms, ka ministru un valsts pārvaldes līmenī par miljoniem vērtiem iepirkumiem lēmumi tiek pieņemti "Whatsapp" lietotnē un vai šādu praksi ir paredzēts mainīt.

Možvillo pauda, ka par jautājumā minēto situāciju saistībā ar vakcīnu iepirkumu ir jāsaprot, kāds ir konkrētā cilvēka mandāts pieņemt attiecīgus lēmumus. Viņš uzsvēra, ka "ir pilnīgi vienalga, vai tas ir "Whatsapp" vai, laižot pasta balodi", bet, ja konkrētajam cilvēkam nav tiesības pieņemt valstiskus lēmumus par miljoniem un kas saistās ar cilvēku dzīvībām, tad turpmāk šādi cilvēki arī nedrīkst pieņemt lēmumus.

Lēmumu pieņemšanai ir jābūt to "rokās", kam ir tādas tiesības, un tie ir valdības ministri un Saeimas deputāti, akcentēja "KPV LV" frakcijas vadītājs. Pašlaik ir gadījumi, kad ierēdņi pieņem šos ļoti svarīgos lēmumus, tādējādi daļa ierēdņu ir uzurpējuši varu un ir "pēdējais laiks atgūt atpakaļ varu" Saeimas deputātu un ministru rokās, uzsvēra Možvillo.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) norādīja, ka šajā jautājumā jau ir izteicies, jo ir rosinājis dienesta pārbaudes saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. Pavļuts uzsvēra, ka nekādā ziņā nav mainījies viņa paustais viedoklis jau pēc pirmās dienesta pārbaudes par "Pfizer" vakcīnu pirmo iepirkumu -, ka jautājumi, kas skar Latvijas iedzīvotāju likteņus, lielas naudas summas un kam ir liela stratēģiska nozīme, ir izlemjami valdībā.

Politiķis akcentēja, ka šāda pieeja ir īstenota kopš viņa stāšanās veselības ministra amatā - valdība ir lēmusi par katru vakcīnu pirkšanas darījumu un pieņēmusi lēmumu arī citos līdzīgos gadījumos. Tuvākajā laikā tāpat Ministru kabineta līmenī tiks runāts arī par attiecīgā digitālā sertifikāta ieviešanu, norādīja politiķis.

Pavļuts pauda, ka situācijas, kad kāds vai kādi nerīkojas atbilstoši sabiedrības interesēm, ja netiek nodrošināta laba pārvaldību un netiek īstenots atbilstošs administratīvais process, ir jāizmeklē, jālabo un, ja tiek konstatēti disciplinārpārkāpumi, tad atbilstoši arī ir jārīkojas.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzīmēja, ka šī krīze ir parādījusi nepilnības valstī, kā piemēru minot atbalsta nepieciešamību iedzīvotājiem, taču nepilnības esot parādījušās arī Veselības ministrijā (VM).

Kariņš teica, ka, kopš ir nomainījušies ministri, ir notikusi izmeklēšana. Viņam šķiet, ka Pavļuts saprot situācijas nopietnību un ir uzsācis vērienīgas izmaiņas VM, kas, viņaprāt, ir pilnībā nepieciešamas.

Ja Kariņš pareizi ir sapratis gadījumu, par kuru uzdots jautājums, tad, pēc viņa domām,

būtiskākais nav tas, kādā veidā lēmums pieņemts, bet tas, ka ziņotājs valdību ir maldinājis.

"Tas ir satraucoši. Kāds vai kādi ir apzināti maldinājuši Ministru kabinetu, un pēc tam pieņēmuši pretēju lēmumu tam, kā lēma valdība," atzīmēja premjers.

"Iespējams, tas ir kaut kas dziļāks," teica premjers, vienlaikus piebilstot, ka izmaiņām VM ir jābūt, un tas viņam šķita skaidrs jau pirms kāda laika.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) teica, ka katras iestādes darba aprakstā ir noteikts tas, kā jāpieņem lēmumi un kā jārīkojas. Viņaprāt, nav pieļaujams, ka kaut kas notiek, neievērojot šos labas pārvaldības principus un lēmuma dokumentēšanu. Viņš uzskata, ka, ja kaut kas nenotiek tā, kā ir noteikts, tad par to jāveic ļoti nopietna izmeklēšana un izvērtējums - kad un kāpēc notikušas nobīdes no noteiktās kārtības.

Pēc tam jāpieņem lēmumi par atsevišķu amatpersonu atbildību. "Veselības ministrs ir sācis izvērtējumu, kā arī ģenerālprokurors ir izteicies. Skaidrs, ka "vairāku acu" princips uzlabos situāciju un izpratni par atsevišķu lēmumu lietderību," savu viedokli pauda zemkopības ministrs.

Tikmēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns(JKP) akcentēja, ka viņš darbā valsts pārvaldē ir novērojis, ka vietām "klibo" pareizu pārvaldības standartu izpildījums. Viņš teica, ka, bez šaubām, lēmumi jāpieņem ministriem, taču tas ir iespējams, saņemot pilnvērtīgu informāciju un argumentus attiecīgi par katru lēmumu.

Viņaprāt, ir svarīgi, lai argumenti tiek pieņemti caurskatāmā procedūrā ar protokoliem. Tā varot nodrošināt lēmumu kvalitāti. "Tiklīdz iztrūkst kāds elements, lēmums būs nekvalitatīvs, un atbildība par šo procesu ir tam, kurš stāv hierarhijas augšgalā," atzīmēja Bordāns. Viņaprāt, lēmumus pieņemt "WhatsApp" vietnē nav pieņemami, un viņa vadītajā Tieslietu ministrijā šādi nenotiekot.

Kā ziņots, bijusī veselības ministre Ilze Viņķele ("Par!") iepriekš "Twitter" sniegusi sīkāku informāciju saistībā ar vienu vakcīnu iepirkumiem.

Viņķele apgalvojusi, ka pagājušā gada izskaņā, kad Latvija veica ražotāja "Pfizer/BioNTech" vakcīnu pret Covid-19 pasūtījumu, Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens, kurš bija attiecīgās Veselības ministrijas (VM) darba grupas vadītājs, neesot sniedzis Viņķelei informāciju par pavisam pieejamo šī ražotāja devu skaitu, kā arī par faktu, ka uzdevis Nacionālā veselības dienesta (NVD) ierēdnim pasūtīt 100 000 šī ražotāja vakcīnas devu.

Viņa norāda, ka 22.decembra Ministru kabineta sēdes laikā pēc tam, kad Henkuzens bija valdībai pavēstījis par papildu 100 000 devu "Pfizer" iegādāties iespēju, ZVA direktors bijušajai veselības ministrei sūtījis ziņu "Whatsapp" platformā, sakot, ka šis ražotājs varētu tomēr piedāvāt 200 000 devu.

Viņķeles "Twitter" publicētā "Whatsapp" sarakste liecina, ka 22.decembrī plkst.13.10 Henkuzens bijušajai ministrei rakstījis: "Runāju ar "Pfizer", ka pieteiksimies 200 000 papildu devām, viņš sniegs apstiprinājumu." Uz šo ziņu, kurā arī Henkuzens minējis, ka Latvijai ir iespēja pieteikties papildu 700 000 "CureVac" vakcīnu, Viņķele atbildējusi: "200 tūkstoši? Oi. Sūri."

Pašlaik bijusī veselības ministre atzīmē, ka viņas pēdējo ziņu "Henkuzens savā paskaidrojumā dienesta pārbaudei interpretē kā atteikumu šāda vakcīnu skaita pasūtīšanai, kas bija gluži pretēja interpretācija manai reakcijai".

Viņķele esot sapratusi, ka informācija par pieejamo devu skaitu ir mainījusies īsā laikā un ka sākumā bija jāsagaida Henkuzena un "Pfizer" pārstāvja sarunu rezultāts, tomēr, kā atzīmē bijusī ministre, ZVA direktors plkst.13.16 sacījis, ka "paliekam pie 100 000", jo tādējādi ir lielāka cerība saņemt piegādi ātrāk.

"Savukārt dienesta pārbaudē konstatēts, ka Henkuzens plkst.13.34 NVD Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietniekam Aināram Lācbergam nosūtīja e-pastu ar lūgumu informēt Eiropas Komisiju (EK) par Latvijas vēlmi iegādāties papildu 100 000 "Pfizer" devu," skaidro bijusī ministre. Tāpat viņa norāda, ka "pirms norādījuma nosūtīšanas Henkuzens mani neinformēja ne par to, kā un vai ir beigusies viņa saziņa ar "Pfizer" par iespējām piegādāt 200 000 devu, ne to, ka uzdod Lācbergam nosūtīt gala apstiprinājumu EK par 100 000 devu apjomu".

Bijusī ministre arī atzīmē, ka Henkuzens bija 2.decembra izveidotās vakcinācijas darba grupas vadītājs "un man bija pilna pārliecība, ka viņam ir zināms piedāvāto vakcīnu daudzums".

Kā ziņots, ZVA šajā sakarā norādījusi, ka tās funkcijās, tās direktora amata aprakstā un nevienā VM izdotajā rīkojumā ZVA direktoram vai iestādei nav uzdots veikt Covid-19 vakcīnu iepirkumus, atbildot uz sākto disciplinārlietu pret Henkuzenu, turklāt Henkuzens valdības sēdēs tikai pārstāvējis darba grupas kopējo viedokli par vakcīnu iepirkšanas jautājumiem.

Kā informēja ZVA, valdības sēdēs Henkuzens prezentējis redzējumu, kas izrietējis no darba grupas, kurā ietilpa NVD, VM, ZVA un Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvji.

Tāpat vēstīts, ka, noslēdzoties otrajai pārbaudei par vakcīnu iepirkumiem, veselības ministrs Pavļuts par amata pienākumu konkrētu uzdevumu nepildīšanu pret ZVA direktoru Henkuzenu sācis disciplinārlietu, kuru izmeklēs līdz aprīļa beigām. Pārbaudē esot secināts, ka Henkuzens ir kļūdaini informējis valdības pārstāvjus saistībā ar pieejamo vakcīnu apjomu.

"Būtiskās sekas ir iestājušās no tā, ka faktiski nav izpildīts valdības dotais pēc būtības skaidri saprotamais uzdevums - iegādāties visu vakcīnu apjomu, kas ir pieejams, un pēc valdības sēdes šis uzdevums - konstatēt, kāds šis apjoms ir, un pēc būtības izpildīt valdības uzdevumu un iegādāties visas vakcīnu devas, kas bija pieejamas," disciplinārlietas sākšanu pret Henkuzenu skaidroja Pavļuts.

Jau vēstīts, ka pirmajā iepirkumā, līdz 2020.gada 19.novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 "Pfizer" vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000 devu.