FM piedāvā divus iespējamus Latvijas ekonomikas attīstības modeļus (2)

Atbilstoši 2022.gada budžeta izstrādes grafikam, šodien valdībā tiks skatīta Latvijas Stabilitātes programma 2021.-2024.gadam, kurā ir ietvertas makroekonomisko rādītāju prognozes.

Tāpat šodien tiks skatīts ar Latvijas Stabilitātes programmu saistīts 2021.gada progresa ziņojums par Latvijas nacionālās reformu programmas īstenošanu.

No Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās Latvijas Stabilitātes programmas 2021.-2024.gadam izriet, ka Latvijā makroekonomiskās situācijas attīstība būs atkarīga no vakcinācijas pret Covid-19 gaitas.

Ministrijā uzsver, ka makroekonomikas prognozes joprojām ietver augstu nenoteiktību un balstās pieņēmumā, ka tiks sekmīgi īstenots valdības apstiprinātais vakcinācijas plāns, kas paredz, ka līdz 2021.gada vasaras beigām būs vakcinēti 70% Latvijas iedzīvotāju, līdz ar to atkārtots Covid-19 saslimstības vilnis šā gada rudenī nav sagaidāms.

Ja vakcinācijas plāns izpildīsies, FM prognozē, ka ekonomika atgūsies šā gada trešajā ceturksnī.

Balstoties uz makroekonomiskajiem riskiem, FM izstrādājusi divus alternatīvus makroekonomiskās attīstības scenārijus 2021.-2024.gadam - optimistisku un pesimistisku.

Optimistiskā scenārija gadījumā varētu agrāk atcelt ieviestos ierobežojumus, tādējādi ekonomiskās aktivitātes pieaugumu uzlabojumi būtu jūtami visās jomās - gan pieprasījumā, gan ienākumu pieaugumā.

Šis scenārijs paredz, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) 2021.gadā augtu par 4%, bet 2022.gadā - par 5,1%. 

Tāpat šajā scenārijā vidējā darba samaksa šogad augtu par 4,5%, bet nākamgad - par 5,5%, savukārt bezdarba līmenis šogad būtu 8,2%, bet 2022.gadā - 6,5%.

Optimistiskā scenārija gadījumā vispārējās valdības deficīts 2021.gadā samazinātos par 99,5 miljoniem eiro jeb 0,4 procentpunktiem no IKP. Savukārt 2022., 2023. un 2024.gadā vispārējās valdības bilance uzlabotos attiecīgi par 0,6 procentpunktiem, 0,6 procentpunktiem un 0,5 procentpunktiem no IKP. Bilances uzlabošanos ietekmēs lielāki nodokļu ieņēmumi, pamatā palielinoties pievienotās vērtības nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumiem.

Optimistiskā scenārija rezultātā 2021.gadā nodokļos tiktu iekasēti 9,34 miljardi eiro, bet 2022.gadā - 10,21 miljards eiro. Vispārējais valdības parāds no 2021.gada 48,1% no IKP 2022.gadā pieaugtu līdz 48,7% no IKP, bet 2023.gadā tas samazinātos līdz 46,7% no IKP un 2024.gadā - līdz 45,8% no IKP.

Savukārt pesimistiskais scenārijs paredz, ka, līdzīgi kā 2020.gada otrajā ceturksnī, samazināsies patēriņš - šogad par 10%, bet 2022.gadā - par 3,1%. FM šādu mājsaimniecību rīcību saistīta ar ienākumu samazinājumu un attiecīgi vēlmi veidot uzkrājumus.

Pesimistiskajā scenārijā IKP 2021.gadā nemainītos, bet 2022.gadā augtu par 4,2%. 

Šajā scenārijā vidējā darba samaksa šogad augtu par 3%, bet nākamgad - par 4%, savukārt bezdarba līmenis šogad būtu 8,9%, bet 2022.gadā - 7,7%.

Īstenojoties pesimistiskajam scenārijam, būtiski samazinātos nodokļu ieņēmumi un pasliktinātos vispārējās valdības budžeta bilance. Šī scenārija gadījumā vispārējās valdības deficīts 2021.gadā pieaugtu par 292,4 miljoniem eiro jeb 1,3 procentpunktiem no IKP. Savukārt 2022., 2023. un 2024.gadā vispārējās valdības bilance ik gadu pasliktinātos par 1,2 procentpunktiem no IKP jeb nomināli par 349,1 miljonu eiro, 369,6 miljoniem eiro un 395,9 miljoniem eiro.

Vispārējās valdības deficīts pesimistiskajā scenārijā 2021.gadā pieaugtu līdz 10,6% no IKP, 2022.gadā - līdz 3,9% no IKP, 2023.gadā - līdz 2,5% no IKP, bet 2024.gadā - līdz 1,5% no IKP.

Pesimistiskā scenārija gadījumā 2021.gadā nodokļos tiktu iekasēti 8,97 miljardi eiro, bet 2022.gadā - 9,71 miljards eiro. Šī scenārija gadījumā vispārējais valdības parāds no 2021.gada 51,5% no IKP 2022.gadā pieaugtu līdz 54,2% no IKP, bet 2023.gadā tas samazinātos līdz 53,6% no IKP un 2024.gadā atkal nedaudz pieaugtu - līdz 54,3% no IKP.