Krievija pauž cerību, ka izdosies glābt Irānas kodollīgumu (2)

Lavrovs ar šādu paziņojumu nāca klajā pēc tikšanās ar Irānas ārlietu ministru Džvadu Zarifu, kurš no savas puses brīdināja Savienotās Valstis neķerties pie sabotāžas.

Krievija un Irāna ir ieņēmušas vienotu nostāju pret ASV un ES laikā, kad Vīnē turpinās sarunas par kodollīguma nākotni un ASV atgriešanos šajā līgumā.

Lavrovs nosodīja sankcijas, ko ES piemērojusi Irānas drošības jomas amatpersonām saistībā ar 2019.gada protestu apspiešanu, norādot, ka tās izraisījušas virkni jautājumu un apdraud centienus glābt kodollīgumu.

Zarifs savukārt brīdināja ASV, ka sankcijas nedos tām papildu ietekmes sviras sarunās par 2015.gadā noslēgto kodolvienošanos.

Irānai nav problēmu atgriezties pie vienošanās nosacījumu ievērošanas, bet amerikāņiem būtu jāzina, ka nedz sankcijas, nedz sabotāža nedos tām instrumentus, ko varētu izmantot sarunās, bet tikai sarežģīs situāciju, sacīja Zarifs.

Vienošanās, ko Irāna 2015.gadā parakstīja ar ASV, Lielbritāniju, Ķīnu, Franciju, Vāciju un Krieviju, apņemoties ierobežot savu kodolprogrammu apmaiņā pret sankciju atvieglošanu, atrodas uz sabrukuma robežas kopš 2018.gada, kad toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps nolēma, ka Vašingtona no šā līguma izstāsies un atjaunos sankcijas pret Irānas ekonomiku. Pēc ASV lēmuma arī Irāna sāka atkāpties no pakta saistību izpildes.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Lielbritānijas, Ķīnas, Francijas, Vācijas, Krievijas un Irānas diplomāti tikās Vīnē, lai apspriestu vienošanās nākotni. Sarunās netieši piedalījās arī ASV delegācija. Diplomāti tika informēti par divu ekspertu grupu darbu jautājumos, kas saistīti ar sankciju atcelšanas un kodollīguma izpildes pasākumiem. Eksperti pēta, kādi soļi būtu jāsper Irānai un ASV, lai Vašingtona varētu atgriezties šajā līgumā.

Pēc tikšanās visas puses atzina, ka sarunas sākušās cerīgi.

"Mēs paļaujamies uz faktu, ka mums izdosies glābt vienošanās un ka Vašingtona beidzot atgriezīsies pie attiecīgās ANO rezolūcijas pilnīgas ievērošanas," paziņoja Lavrovs.

Lavrovs sacīja, ka ES iekšienē jautājumi netiek saskaņoti. "Kreisā roka nezina, ko dara labā."

Ja lēmums par sankcijām Irānas amatpersonām tika pieņemts brīvprātīgi Vīnes sarunu vidū, tad tā nav neveiksme, tā ir smaga kļūda, sacīja Lavrovs.

Reaģējot uz šīm sankcijām, Irānas Ārlietu ministrija pirmdien pavēstīja, ka aptur sadarbību ar Eiropas Savienību vairākās jomās, tostarp "aptur visas cilvēktiesību sarunas un sadarbību, kas izriet no šīm sarunām ar ES, it īpaši terorisma, narkotiku un bēgļu jomās".

Zarifs nosodīja arī Izraēlu, kuru Irāna apsūdzējusi uzbrukumā kodolobjektam Natanzā, kur bojātas urāna bagātināšanas centrifūgas.

Izraēla nav uzņēmusies atbildību par uzbrukumu, taču Izraēlas mediji, atsaucoties uz avotiem Rietumvalstu izlūkdienestos, ziņoja, ka kiberuzbrukumu Natanzas kodolobjektam veicis Izraēlas izlūkdienests "Mossad".

Baltais nams noliedzis, ka Savienotās Valstis būtu kaut kādā veidā saistītas ar šo incidentu.

Zarifs paziņoja, ka Izraēla spērusi ļoti neapdomīgu soli.

Viņi domāja, ka tas mazinās Irānas ietekmes sviras sarunās Vīnē, bet tas ļauj "Irānai legāli, leģitīmi (..) izmantot visas iespējas, kas tai ir Natanzā, paziņoja Zarifs.

Natanzas kodolobejktā ir uzstādītas jaunas modernas urāna bagātināšanas centrifūgas, kas ļaus bagātināt urānu ātrāk un lielākā apjomā nekā Irānas pirmās paaudzes iekārtas, ko tai atļauj izmantot 2015.gadā noslēgtā kodolvienošanās ar pasaules lielvarām.

Irānas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis pirmdien sacīja, ka uzbrukumā cieta pirmās paaudzes centrifūgas, nevis jaunās modernās.

ASV prezidents Džo Baidens ir licis saprast, ka vēlas atdzīvināt kodollīgumu, pret ko stingri iestājusies Izraēla. Taču pagaidām vienošanās tālākais liktenis nav zināms, jo nedz Teherāna, nedz Vašingtona neatkāpjas no savām pozīcijām.

Irāna vēlas, lai Vašingtona vispirms atceļ sankcijas, bet ASV pieprasa, lai Teherāna vispirms atgriežas pie līguma saistību izpildes un tikai pēc tam tiks atceltas sankcijas.