Sarunu laikā Džonsons piekrita variantam, ka uz Ziemeļīriju varētu attiecināt Eiropas Savienības tirdzniecības noteikumus, tādējādi izslēdzot iespēju atjaunot “cieto robežu”. Tas savukārt saniknoja Lielbritānijas unionistus, kurus neapmierina fakts, ka pret vienu no Lielbritānijas daļām attiecas vieni noteikumi, bet pret pārējām Lielbritānijas daļām – Skotiju, Velsu un Angliju – citi noteikumi.
Šomēnes Ziemeļīrijas galvaspilsētā Belfāstā notikušas vairākas protesta akcijas, kas beigušās arī ar vardarbību. Tas savukārt licis sarosīties arī politiķiem otrpus okeānam. Tā, piemēram, ASV Valsts departaments brīdināja, ka 1998. gadā panāktā Lielās piektdienas vienošanās nedrīkst kļūt par “Brexit” upuri, jo tas, savukārt, nozīmēs jaunus cilvēkupurus.
Lielbritānijas valdība nav apkopojusi “Brexit” radītās ekonomiskās sekas un turpina uzsvērt ieguvumus, ko valsts iegūst no neesamības Eiropas Savienībā. Lielbritānijas valdības pārstāvis “CNN Business” sacīja, ka panāktā tirdzniecības vienošanās ar Briseli ļauj “aizsargāt augstas kvalitātes darba vietas un investīcijas Lielbritānijā, kā arī nodrošina preču piegādi patērētājiem Eiropā.”
Tomēr EY un lobija grupas “London First” veiktais pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 Lielbritānijas biznesa līderu, atklāj pavisam citu ainu – pēc “Brexit” pārejas perioda beigām, respektīvi – janvārī eksports uz Eiropas Savienību samazinājās par 41%, salīdzinot ar decembri. Tiek norādīts, ka tirdzniecības vienošanās radījusi jaunus šķēršļus, kā, piemēram, stundām ilgas muitas pārbaudes, kā arī cita veida kontroli uz robežām.
Lielbritānijas Tirdzniecības palātas veiktais pētījums atklāj, ka vairāk nekā 40% no 2900 eksportētājiem Lielbritānijā ir ievērojami samazinājušies eksporta ienākumi. Tas gan tiek skaidrots arī ar koronavīrusa pandēmijas sekām.