Mazliet vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst nepieciešamību pēc jauna mājokļa

Vēl teju trešdaļa aptaujāto norādījusi, ka pandēmijas ietekmē to esošais mājoklis kļuvis par šauru, liecina aptaujas dati.

Savukārt Lietuvā pandēmijas laikā vajadzību pēc jauna mājokļa atzinuši 39% ģimeņu, bet Igaunijā - 43% ģimeņu.

Jautātas par tuvāko piecu gadu plāniem saistībā ar jauna mājokļa iegādi, 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli tuvāko piecu gaidu laikā, no tiem 14% divu gadu, bet 12% - trīs līdz piecu gadu laikā.

Vēl trešdaļa jeb 30% ģimeņu Latvijā, piektdaļa Lietuvā un ceturtdaļa Igaunijā norādījušas, ka būtu nepieciešamība pēc jauna mājokļa, taču dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt jautājumā par to, vai un kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli,

visbiežāk Baltijas ģimenes norādījušas, ka mājoklis ir kļuvis pārāk šaurs un ģimenei vairs nepietiek vietas, strādājot un mācoties attālināti. 

Latvijā plašāks mājoklis būtu nepieciešams 27%, Lietuvā 23%, bet Igaunijā - 19% aptaujāto ģimeņu. Visās trīs valstīs kopumā vajadzība pēc lielākas dzīvesvietas pieaug līdz ar bērnu skaitu - ja ģimenēs ar vienu bērnu plašāku mājokli vēlētos vidēji 18%, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36%.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī "Luminor" izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Patlaban vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū," stāstīja "Luminor" bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs. 

Viņš piebilda, ka liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā - Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos - Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī.

Aptaujas dati rāda, ka patlaban ģimenes Latvijā visbiežāk jeb 40% gadījumu dzīvo mājoklī, kas jau pilnībā pieder ģimenei un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko mājoklis, par kura iegādi ģimene turpina atmaksāt aizdevumu (31%), īrēts mājoklis (16%) un tāds, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī pārējās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan lietuviešu, gan igauņu ģimenes retāk nekā Latvijā dzīvo īrētos mājokļos.

Savukārt uz jautājumu, kādu mājokli vēlētos iegādāties, Latvijā 24% aptaujāto ģimeņu norādīja uz mājokli laukos, 21% vēlētos māju mazpilsētā, 27% - māju Pierīgā, bet 23% - dzīvokli Rīgā. Igaunijā nedaudz lielāks skaits ģimeņu vēlētos iegādāties māju laukos vai mazpilsētā, savukārt Lietuvā mazāks skaits ģimeņu vēlētos dzīvot Viļņā vai tās apkārtnē. 

Tāpat aptaujas dati liecina, ka 49% ģimeņu vēlētos lielāku mājokli, 44% - mājokli ar apkārt esošu teritoriju, 31% - mājokli ar papildus ēkām, 27% - dārzu, bet 21% - mājokli pilsētā, bet tuvāk dabai. 

Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš sacīja, ka vairums iedzīvotāju vēlētos privātmāju, taču realitātē iegādājas dzīvokli. "Tas skaidrojams ar to, ka

privātmāju nav tik daudz un visi gribētāji tās nemaz nevarētu nopirkt, pat ja būtu nauda. Tāpat arī Latvijas iedzīvotāju pirktspēja tomēr ir nedaudz zemāka nekā kaimiņiem,"

sacīja Kaktiņš. 

Nekustamo īpašumu aģente un "Imperio" partnere Anete Kupriša pastāstīja, ka nekustamo īpašumu tirgus negatīvo Covid-19 pandēmijas iespaidu neizjūt. Patlaban pēc neliela krituma pērn pavasarī darījumu skaits ir atgriezies iepriekšējo gadu līmenī un ir vērojams pieprasījuma pieaugums un kvalitatīva piedāvājuma iztrūkums. 

Kupriša stāstīja, ka daudz aktīvāka kļuvusi trīs vai četru istabu dzīvokļu iegāde ar papildus darba telpām un zaļu apkārtni. Tāpat aktīvāk sākusies ekonomiskās klases māju būvniecība ar platību no 90 kvadrātmetriem un cenu līdz 140 000 eiro. 

Kupriša piebilda, ka

dzīvokļu cenas pēdējā gada laikā augušas par 10% un arī turpmākajos gados gaidāms cenu kāpums aptuveni par 5% gadā.

Patlaban vidējās darījumu cenas privātmājām Rīgā ir no 150 000 eiro līdz 300 000 eiro, privātmājām Pierīgā - no 120 000 eiro līdz 250 000 eiro.

Aptaujā jautātas par galvenajiem šķēršļiem, kas attur no jauna mājokļa iegādes, ģimenes Latvijā visbiežāk norādīja, ka tie ir zemi ienākumi (44%), nepietiekams uzkrājums pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanās uzņemties saistības (20%), sacīja Kaktiņš. Viņš piebilda, ka vēl aptuveni ceturtdaļu satrauc neskaidrība Covid-19 dēļ un iespējas saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Arī Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, taču igauņu ģimenēm būtiskākais šķērslis mājokļa iegādē ir nevis zemi ienākumi, bet gan nepietiekami naudas līdzekļi pirmās iemaksas veikšanai.

Uz jautājumu, cik lielu summu mājoklim ģimene ir gatava tērēt mēnesi, 46% ģimeņu atbildēja, ka līdz 300 eiro. Vēl 23% ģimeņu mēnesī mājoklim būtu gatavas tērēt 300 līdz 400 eiro, 11% - no 401 eiro līdz 500 eiro, bet 6% ģimeņu mēnesī mājoklim būtu gatavas tērēt vairāk par 500 eiro. 

"Luminor" bankas aptauja 2021.gada martā veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, aptaujājot vairāk nekā 700 respondentu katrā Baltijas valstī - ģimenes ar bērniem līdz 18 gadu vecumam.