:format(webp)/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
1969. gada 13. aprīlis. Rīgas centrā Brīvības piemineklim pietuvojas apmēram 20 gadus vecs jaunietis vatenī, atritina plakātu “Es protestēju pret Čehoslovākijas okupāciju”, uzrauj sērkociņu un vienā mirklī uzliesmo. Tas ir matemātikas ģēnijs, Latvijas universitātes piektā kursa students Iļja Ripss. Viens no 26 cilvēkiem padomju impērijā, kas pašaizdedzinājās, protestējot pret padomju okupāciju.
Brežņeva laikā Rīgas centrs ir pavisam citāds nekā tagad. Ļeņina ielas un Raiņa bulvāra krustojumā ir savilkti trolejbusu vadi, pie Brīvības pieminekļa trolejbusu galapunkts. Gar pieminekli tobrīd iet jūrskolas kursanti, kas piesteidzas pie degošā puiša un dzēš liesmas. Pirmais, ko Iļja Ripss atceras, kad nāk pie samaņas, ir naidīgs pūlis ap viņu. Apdegušu viņu pratina čekisti un ved uz Rīgas psihoneiroloģisko slimnīcu. Tā ir ierasta prakse, jo kā gan citādi - cilvēks, kurš protestē pret "brīnišķīgo" padomju iekārtu, nevar būt normāls. Slimnīcā viņš pavada pusotru gadu. Šobrīd 73 gadus vecais Ripss dzīvo Izraēlā un ir viens no mūsu laikmeta spilgtākajiem un oriģinālākajiem matemātiķiem, Bībeles kodu pētnieks.