Nauda runā ⟩ Nevienlīdzību nevar izbeigt ar likumu

Visticamāk, lielākās pārvaldes ar šo plānu ir tās, kā noteikt sasniedzamos plānus un kā mērīt to izpildi.

Plāna mērķi ir definēti dažādos dokumentos, piemēram, arī darbinieku skaita samazināšana par sešiem procentiem. Tomēr pagaidām ir grūti saprast, kurām valsts pārvaldes iestādēm tas būtu nepieciešams un kurām ne.

“Ja mēs liktu katrai institūcijai samazināt strādājošo skaitu par sešiem procentiem, neiedziļinoties detaļās, tas būtu tas pats, kā mērīt un noteikt pacientu vidējo temperatūru slimnīcā. Vispārējs audits valsts iestādēs, nosakot, kura institūcija strādā efektīvi un kura mazāk efektīvi, nav veikts. Bet tas būtu virziens, kurā strādāt nākotnē, jo mums ir jāspēj identificēt, cik efektīvi strādā ministrijas un to pakļautībā esošās iestādes,” skaidro Irklis.

Centrālās organizācijas, kas pārvalda Valsts kontroli, ir Valsts kanceleja un Ministru kabinets, kas uzrauga, lai šis reformu plāns tiktu atbilstoši ieviests.

“Ir zināmā mērā neiespējami veikt padziļinātu auditu katrā atsevišķā iestādē, iedziļinoties padziļinātos jautājumos. Tāpēc šeit ir labāk strādāt ar “lielākiem datiem”, piemēram, analizēt, cik lieli finanšu resursi ir izlietoti, lai sasniegtu konkrētu mērķi vai rādītāju,” saka Irklis.

Viņš skaidro, ka veselības aprūpē rezultatīvais rādītājs varētu būt sabiedrības veselības indikatori, kas ir piemērojami un atzīti starptautiski. Tāpēc var noteikt mērķi un resursus, kas nepieciešami, lai konkrēto mērķi sasniegtu. Tas ļautu salīdzināt Latvijas situāciju ar Eiropu vai pat globālā līmenī.

Algu jautājums valsts pārvaldē

Valsts pārvaldē atalgojuma jautājums ir ļoti aktuāls kopš iepriekšējās krīzes laikiem, un padarīt to vienotu nav nemaz tik viegls uzdevums. Šaubu nav, ka ļoti daudzās valsts pārvaldes un publiskā sektora nozarēs atalgojums ir nepietiekams. 

“Mēs redzam divu ātrumu atalgojumu sistēmu: viena ir pamatmasa – skolotāji, mediķi, vienkāršie ierēdņi, kuriem ir fiksētas algas. Otrai grupai algas tiek indeksētas katru gadu, ņemot vidējo algu valstī. Tāpēc nevar runāt par vienotu algu sistēmu valsts pārvaldē,” norāda Irklis.

Var redzēt, ka ir labāk atalgotas ministrijas, ar lielākām iespējām, labākām prēmijām un piemaksām, un ir arī iestādes, kurām ir vājākas atalgojuma iespējas. Kopumā tēze, ka atalgojumam valsts pārvaldē ir jābūt konkurētspējīgam, ir atbalstāma.

“Ja ir darbinieku skaita samazinājums, tad būtu lietderīgi ieekonomētos līdzekļus novirzīt labākajiem un kvalificētākajiem speciālistiem, lai viņus noturētu valsts pārvaldē. Dažkārt uzņēmumos, kur ir mazāks skaits darbinieku, bet ar lielāku atalgojumu, var paveikt vairāk nekā uzņēmums ar vairāk darbiniekiem. Ne vienmēr lielāka alga nozīmē lielākas kopējās izmaksas,” skaidro Irklis.

Runājot par izņēmumiem, tie nav ļoti labi – ir jāveido vienota sistēma ar konkurētspējīgu atalgojumu. Šeit gan būtu jādefinē, kas tieši būtu konkurētspējīgs atalgojums, ar kuru būtu iespējams piesaistīt un noturēt kvalificētus speciālistus.

Ir dažādi radoši risinājumi, uz norādījusi Valsts kontrole, piemēram, tiek izmaksātas ne tikai piemaksas, bet arī tiek piedāvātas vietas kādā kapitālsabiedrības padomē. Tas ir risinājums, bet tas nav labākais. Te arī ir jājautā, cik efektīvi cilvēks var apvienot darbu ministrijā ar uzraudzības darbu  kapitālsabiedrībā.

Valsts kontrolei ir bijušas zināmas iebildes saistībā ar vienotā atalgojuma sistēmas projektu, bet kopumā tas ir solis pareizajā virzienā. Piemēram, ierēdnim var pacelt algu, tomēr  ierobežojumi attiecībā uz darbu kapitālsabiedrību padomēs nav nekādi.

“Nevienlīdzību nevar izbeigt ar likumu. Tas ir finansējuma jautājums, lai mēs varētu līdzvērtīgi algot darbiniekus gan “bagātākajās”, gan “nabadzīgākajās” ministrijās.

Vienotās atalgojuma sistēmas likumprojekts ir solis pareizā virzienā, bet diemžēl tas ir iestrēdzis Ministru kabinetā,” saka Irklis.

Covid-19 krīzes seku mazināšanai paredzēto līdzekļu izmantošanas efektivitāte

Valsts kontrole jau pērn pievērsās pastiprinātai Covid-19 seku mazināšanai paredzēto līdzekļu izlietošanas efektivitātei. Tā rezultātā ir tapuši vairāk nekā 20 starpziņojumi, un daļa ziņojumu vēl ir tapšanas stadijā. Piešķīrumi ir bijuši dažādi, un ir bijusi arī dažāda veida prakse.

“Ir bijuši piešķīrumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās situācijas risināšanu, piemēram, sejas masku iepirkums. Vēl bija atbalsts cilvēkiem “frontes pirmajās līnijās”, piemēram, mediķiem, nodrošinot viņiem piemaksas. Tāpat bija atbalsts uzņēmumiem un cilvēkiem, kas cietuši no krīzes, piemēram, dīkstāves pabalsti un sociālais nodrošinājums. Visbeidzot, ir sniegts atbalsts arī nozarēm un konkrētiem ekonomikas virzieniem,” skaidro Irklis.

Ir bijušas daudzas un dažādas pieejas šo līdzekļu piešķiršanai. Ir bijuši gadījumi, kad birokrātijas dēļ atbalsti ir bijuši novēloti vai nav sasnieguši mērķi. Tāpat jāpiemin arī pašvaldību atbalsts, kad pabalstu saņēma arī tās pašvaldības, kas vispār nebija tam pieteikušās.

“Pabalstu saņemšanai bija jāsniedz informācija, kas valsts rīcībā jau ir. Tāpēc šeit bez tās informācijas sniegšanas arī varēja iztikt. Krīzes apstākļos ir labi padarīt birokrātiju vieglāku, lai pabalstu saņemtu visi tie cilvēki, kam tas ir nepieciešams,” norāda Irklis.

Viņš arī piebilst, ka ir vērojamas arī citas galējības, piemēram, nesen piešķirtais pabalsts ģimenēm ar bērniem.

“Nulle birokrātijas, tikai gaidi, kad nauda ieripos kontā. Un pilnīgi noteikti, ka šī nauda nonāks arī pie tādiem sabiedrības locekļiem, kas bez šīs naudas varētu iztikt,” saka Irklis.

Kopumā var secināt, ka nauda ir piešķirta pamatoti, un maz ir tādi gadījumi, kad nav bijis saprotams, kam un kāpēc ir piešķirts kāds pabalsts. Dažos gadījumos ir bijušas situācijas, kad nav skaidra pamatojuma, kāpēc nozare, kas nav cietusi, tāpat ir saņēmusi atbalstu.

Vēlēšanas un Covid-19 nauda

Valsts kontrole var novērtēt, kā ir izlietota šī nauda, un arī šogad tiks skatīts, vai atbalsta nauda ir izētērēta atbilstoši. Valsts kontrole nav tā iestāde, kas varētu pirms vēlēšanām mēģināt apturēt kādu līdzekļu piešķiršanu, nedēļas laikā veicot revīziju.

“Šajā gadījumā laikā pirms vēlēšanām liela atbildība ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kuriem arī ir jāskatās, vai iestādes un amatpersonas neizmanto administratīvo resursu savu reitingu kāpināšanai. Liels darbs ir jāveic arī sabiedrībai un žurnālistiem, turot roku uz pulsa un skatoties uz valdības pieņemtajiem lēmumiem. Tā arī ir iespējams ātrāk reaģēt, jo Valsts kontrolei ar revīzijas instrumentiem nav iespējams nodrošināt tūlītēju reakciju uz kādu naudas piešķīrumu,” norāda Irklis.