Alu cilvēki savu mākslu, iespējams, radīja krietni apdulluši

19. gadsimtā pētnieki Rietumeiropā atklāja virkni krāšņu alu ar zīmējumiem uz to sienām, kas radīti pirms 40 līdz 14 tūkstošiem gadu. Alas galvenokārt atradās mūsdienu Spānijas un Francijas teritorijā un bija bagātīgas ar alu zīmējumiem. Daudzi no tiem atradās vietās, kurām piekļūt var tikai caur šaurām ejām. Zīmējumi bija radīti ar sarkanu un melnu krāsu, un tajos lielākoties attēloti dzīvnieki, plaukstu stensili, plaukstu nospiedumi un ģeometriskas abstraktas zīmes.

Kāpēc senie cilvēki riskēja ar dzīvību un tā nopūlējās, lai pa šīm šaurajām ejām nokļūtu alas dzīlēs un veidotu tur mākslu? Lai atbildētu uz šo jautājumu, Telavivas Universitātes pētnieku grupa pievērsās šo dziļo un šauro alu izpētei, īpaši to alu, kurās ir zems skābekļa līmenis un ir nepieciešams izmantot mākslīgus gaismas avotus.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “The Journal of Archaeology, Consciousness and Culture”, zinātnieki izmantoja alu un dažādo eju datorsimulācijas, kā arī izanalizēja skābekļa līmeni alās, pie kurām bija grūti piekļūt. Viņi centās noskaidrot, kā mainās skābekļa līmenis alās, kad cilvēks dažādās tās vietās stāv ar aizdegtu lāpu. Zināms, ka uguns alās ir viens no galvenajiem faktoriem, kas samazina skābekļa līmeni.

Pētnieki atklāja, ka skābekļa koncentrācija bija atkarīga no alu augstuma, proti, zemākajās alās bija mazāk skābekļa. Lielākajā daļā simulāciju skābekļa koncentrācija vien 15 minūšu laikā nokrita no dabiskā skābekļa līmeņa gaisā, kas ir 21%, līdz 18%.

Tik zems skābekļa līmenis cilvēka organismā var izraisīt hipoksiju jeb skābekļa badu un galvassāpes, elpas trūkumu, apjukumu un nemieru. Hipoksija arī var paaugstināt dopamīna līmeni smadzenēs, reizēm liekot rasties halucinācijām un ārpusķermeņa pieredzei. Alās, kurās bija pavisam zemi griesti, skābekļa līmenis nokrita līdz 11%, kas izraisītu hipoksijas smagākās formas.

Pētnieki spriež, ka senie cilvēki šajās šaurajās alās un ejās līda, lai piedzīvotu dažādus izmanītas apziņas stāvokļus.

“Hipoksija varētu būt iespējams izskaidrojums daudziem alu zīmējumiem, kas atrodas tālu no ieejas alā un uz kuriem ved šauras un zemas ejas. Mēs domājam, ka līšana šajās dziļajās, tumšajās alās bija apzināta izvēle, kuru motivēja vēlme saprast pazemes iespaidojošo dabu,” rakstīja pētījuma autori.

Seno civilizāciju dzīvē šim alām ir īpaša nozīme. Tās tika uzskatītas par portāliem, kas dzīvo pasauli savieno ar pazemi. Jaunais atklājums liecina, ka senie cilvēki tiecās pēc izmainītas apziņas stāvokļiem un savu mākslu veidoja, lai saglabātu kontaktu ar ārpasaulīgo.

Alās pastāv dažas daļas, kurās ir labāka ventilācija, tomēr arī eksistē zīmējumi. Tajās vietās izmainīta apziņa, iespējams, tika panākta ar citiem paņēmieniem.