Lauksaimnieki saskaras ar grūtībām, taču situāciju nevar saukt par dramatisku (4)

Zemkopības ministrija skaidro, ka vislielākais eksporta kritums bija piena nozarē, kur dramatiski kritusies arī piena cena. Tas ir skaidrojams ar faktu, ka Latvija eksportē aptuveni 60% no saražotā piena apjoma, tāpēc, samazinoties eksportam, arī krītas piena iepirkuma cena.

Uz to norāda arī zemnieku saimniecības “Lejas” saimnieks Kaspars Brauers, kura vadītā saimniecība arī strādā piena ieguves jomā. Jautāts, kā Covid-19 pandēmija ir mainījusi lauksaimniecības nozari un vai ierobežojumi arī ir atstājuši kādu ietekmi, Brauers pauž, ka ietekme, viennozīmīgi, ir atstāta.

“Negatīvu ietekmi atstāj arī paziņojumi, ka Covid-19 pirmā viļņa laikā zemniekiem nevajadzīgi tiek izmaksātas kompensācijas – tas ir pilnīgs absurds. Lauksaimniekiem nācies saskarties ar to, ka piena iepirkuma cenas tika samazinātas par 35%, turklāt, tāpēc par īstu atbalstu runāt nevar,” norāda Brauers.

Viņš bilst, ka citās nozarēs, piemēram, būvniecībā bija lielāks atbalsts arī janvārī un februārī, kas parasti ir klusākie mēneši.

“Protams, ka bija arī ietekme no komendantstundām, kad darbiniekam, braucot uz darbu tas bija jāpierāda ar dokumentiem. Tas brīžiem radīja iespaidu, ka valstij svarīgāk ir iekasēt soda naudas, nevis izprast, ka slaucēja trijos naktī tiešām brauc uz darbu, nevis izklaidēties,” norāda lauksaimnieks.

Faktiski tūlīt sāksies jaunā lauksaimniecības sezona, kurai gatavojas lauksaimnieki. Tomēr iepriekšējo gadu notikumi ir radījuši zināmus šķēršļus, kas arī ietekmē gatavošanos jaunajai sezonai.

“Nevienam saimniekam, it īpaši Kurzemes pusē pēc 2018. gada sausuma nav tie vieglākie laiki. Tajā pašā laikā redzam, ka minerālu rūpnīcas strādā uz pusslodzi, un to produktu piegādes arī kavējas. Visur pasaulē un Eiropā rūpnīcas nestrādā ar pilnu jaudu. Tādā veidā izejmateriāli ir kļuvuši nepieejamāki,” skaidro Brauers.

Tādējādi izriet jautājums - kādas varētu būt perspektīvas uz šo vasaru?

ERST Finance izpilddirektors Arnis Blūmfelds skaidro - kā jau lauksaimniekiem ierasts, tad svarīgi kādi būs laika apstākļi un attiecīgi - to ietekme uz ražu.

“Šogad piedzīvojām īstu ziemu, kas vairākām kultūrām ir pozitīvi. Pavasaris arī šķiet normas robežās, būtiski plūdi un citas kataklizmas šogad vēl nav novērotas. Tāpēc var teikt, ka gads ir sācies labi,” pauž Blūmfelds.

“Ilgtermiņa prognozes gan liecina, ka, piemēram, graudu raža nebūs tik pieklājīga kā 2020.gadā. Tomēr atgādināšu, ka pērn tika sasniegts Latvijas absolūtais rekords – 3,5 miljoni tonnu. Tā vien šķiet, ka sākam pierast, ka katram nākošajam gadam ir jābūt ar būtisku izaugsmi pret iepriekšējo. Lauksaimniecība arī ir no tām nozarēm, kur stabilitāte ir vērtība!” skaidro Blūmfelds.

Tas apstiprina faktu, ka, piemēram, graudu ieguves jomā lauksaimnieki relatīvi cieta mazāk, nekā, piemēram, piena ieguves jomā. Šai nozarei nozīmīgi plusi ir tie, ka pagājušajā gadā bija ļoti labvēlīgi laikapstākļi, un arī Covid-19 nav ietekmes uz to, kā graudi aug uz lauka.

Vēl viens būtisks faktors lauksaimniecībā ir darbaspēka trūkums. Kā intervijā Latvijas Radio sacīja “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, lauksaimniecības nozari skart tieši vasarā potenciāli varētu skart vēl viena nozīmīga problēma - darbinieku trūkums.

“Šobrīd ir ietekme uz darbaspēku un tā pieejamību. Lauksaimniecībai ir sezonālais raksturs. Vasaras mēnešos - sezonā mums ir vajadzīgi vairāk darbinieki tieši augļu un dārzeņu nozarē. Tā kā iebraukšana Latvijā ir ierobežotāka, līdz ar to ir grūtāk ievest strādāt gribētājus - pandēmija šajā jomā nav palīdzējusi,” tā pauda Dzelzkalēja-Burmistre.

Tam piekrīt arī Brauers, kurš norāda, ka bezdarbs citās nozarēs nav radis iespējas piesaistīt jaunus darbiniekus lauksaimniecības nozarei

“Pašreiz situācija ir tāda, ka cilvēki var saņemt lielākus pabalstus, nekā algu strādājot. Tas ir absurds, kad cilvēks var nestrādāt, un viņam nav vajadzības meklēt kādu citu darbu, jo tiek maksāts pabalsts.

Tādā veidā piesaistīt labu un kvalificētu darbinieku nav iespējams, jo valstī labi strādā pabalstu sistēma. Tāds cilvēks, kurš to prot izmantot, var darbu nemeklēt, un dzīvot uz pabalstiem,” saka Brauers.

Tomēr neraugoties uz dažādajiem šķēršļiem un problēmām, situāciju lauksaimniecības nozarē nevarētu saukt par dramatisku. ERST Finance izpilddirektors Blūmfelds saka, ka viņa vadītā uzņēmuma pieredze rāda - ka lauksaimnieki salīdzinot ar citu nozaru pārstāvjiem pandēmijas laikā ir cietuši mazāk.

“Pieteikumu skaits, kas būtu saistīts tieši ar Covid ietekmi praktiski netiek novērots. Par ko ir patiess prieks, jo tas liecina par finanšu pratības attīstību un atbilstošu naudas plūsmas plānošanu,” norāda Blūmfelds.

Viņš bilst, ka ERST Finance ir plašs produktu piedāvājums lauksaimniekiem. Pats populārākais finansēšanas pakalpojums ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegāde un tās finansēšana. Atzīmēšu, ka lauksaimnieki ir ļoti aktīvi arī mežu īpašumu iegādē. Gan kā īstermiņa koksnes izstrādes projektiem, gan kā ilgtermiņa ieguldījumi.

“Tāpat lauksaimnieki bieži izmanto populāro ERST Finance iepirkuma finansēšanas pakalpojumu. Īpaši šobrīd kad jau notiek aktīvi pavasara darbi, jāiepērk minerālmēsli, sēkla, jāsamaksā par degvielu, tehnikas remontu un apkopi. Ar vairākām zemnieku saimniecībām jau esam vienojušies par faktoringa darījumiem rudenī, kad tiks novākta raža un naudu par saražoto būs vajadzība saņemt ātrāk. Tāpat lauksaimnieki ir aktīvi līzinga piekritēji tieši lauksaimniecības un meža tehnikas iegādei,” skaidro Blūmfelds.

Raksts tapis sadarbībā ar ERST Finance