No "KVV Liepājas metalurgs" īpašnieka par labu Latvijai piedzen 3,4 miljonus eiro

Šķīrējtiesas process lietā tika formāli sākts 2017.gada 3.februārī, kad Kazmins vērsās ICSID ar lūgumu uzsākt šķīrējtiesas lietu pret Latviju, balstoties uz 1997.gada 24.jūlija Latvijas valdības un Ukrainas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību.

Ukrainas investora ieskatā Latvijas valsts esot pārkāpusi līgumā ietvertās ieguldījumu aizsardzības garantijas attiecībā uz Kazmina veikto ieguldījumu Latvijā. Ieguldījumu strīda centrā bija Kazmina kontrolētās Ukrainas sabiedrības "KVV Group" dalība maksātnespējīgās AS "Liepājas Metalurgs" metalurģijas aktīvu iegādes konkursā un neveiksmīgais AS "KVV Liepājas Metalurgs" mēģinājums atjaunot metalurģijas rūpnīcas darbību Liepājā.

Valsts kanceleja norādīja, ka šķīrējtiesas 2021.gada 24.marta lēmums neturpināt šķīrējtiesas procesu ir likumsakarīgs turpinājums notikumiem, kas šķīrējtiesas procesā norisinājās 2020.gadā.

ICSID šķīrējtiesas tribunāls 2020.gada 13.aprīlī lēma apmierināt Latvijas puses lūgumu piemērot izmaksu nodrošinājuma līdzekli,

lai nodrošinātu Latvijas valstij ar šķīrējtiesas procesu saistīto izdevumu atlīdzināšanu.

Šķīrējtiesas tribunāls uzlika par pienākumu pieteicējam Kazminam iesniegt starptautiski atzītas bankas garantijas vēstuli trīs miljonu eiro apmērā, lai garantētu, ka Latvijai būs iespēja atgūt aizstāvības nodrošināšanai iztērētos līdzekļus.

Pieteicējs šķīrējtiesas tribunāla uzlikto pienākumu neizpildīja, tādējādi Latvijai neatlika nekas cits kā 2020.gada 10.decembrī vērsties ar pieteikumu šķīrējtiesas tribunālā, lūdzot neturpināt šķīrējtiesas procesu un par labu Latvijai no Kazmina piedzīt visus ar šķīrējtiesas procesu saistītos izdevumus.

Savā 2021.gada 24.marta spriedumā šķīrējtiesas tribunāls ir apmierinājis Latvijas 2020.gada 10.decembra lūgumu.

Saskaņā ar 1965.gada 18.marta Konvencijas par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem 54. panta pirmo daļu ICSID šķīrējtiesas tribunāla nolēmumā ietvertās finansiālās saistības ir saistošas un izpildāmas visās konvencijas dalībvalstīs. Ja Kazmins labprātīgi nepildīs šķīrējtiesas tribunāla nolēmumā ietverto pienākumu atlīdzināt Latvijai ar šķīrējtiesas procesu saistītos izdevumus, tiks apsvērta iespēja uzsākt šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildes procesu.

Latvijas Republiku šķīrējtiesas procesā pārstāvēja Valsts kanceleja un advokātu birojs "Lalive".