Pēdējā laikā uzvirmojušas debates par to, vai turpmākajos mēnešos gaidāmais inflācijas pieaugums būs īslaicīgs, atspoguļojot straujo ekonomikas atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas izraisītās recesijas, vai tomēr tā izrādīsies ilgstoša parādība, ko veicinās arī ar pieprasījumu un izmaksām saistīti faktori. 

Šodienas problēma ir tāda, ka pasaule atgūstas no negatīva kopējā pieprasījuma šoka. Pārāk vaļīgas monetārās un fiskālās politikas tiešām var novest pie inflācijas vai, kas ir vēl sliktāk, pie stagflācijas, kas ir augsta inflācija apvienojumā ar recesiju.

Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu stagflācija sākās pēc diviem negatīviem naftas pieprasījuma satricinājumiem, ko izraisīja 1973.gada Jomkipura karš un 1979.gada islāma revolūcija Irānā.