RSF nosauc, kurās valstīs žurnālistika ir visbrīvākā, bet kurās - nebrīvākā

73 valstīs žurnālistu darbs "pilnībā bloķēts vai no nopietni apgrūtināts", bet vēl 59 citās valstīs valdības aizbildinājušās ar pandēmiju, lai pastiprinātu represijas.

"Žurnālistika ir labākā vakcīna pret dezinformāciju," paziņojumā norādīja RSF ģenerālsekretārs Kristofs Deluārs.

"Diemžēl žurnālistikas materiālu radīšanu un izplatīšanu pārāk bieži bloķē politiski, tehnoloģiski un dažkārt pat kultūras faktori."

RSF sastādītajā Pasaules preses brīvības indeksa reitingā pēdējās vietās atrodas Eritreja, Ziemeļkoreja, Turkmenistāna, Ķīna un Džibutija, bet pirmajās - Norvēģija, Somija, Zviedrija, Dānija un Kostarika.

Arī Baltijas valstis atrodas saraksta augšgalā. Igaunija ir 15., Latvija 22., bet Lietuva 28.vietā.

Krievija atrodas 150., bet Baltkrievija - 158 vietā.

Pasaules reģionu vidū situācija ir vissliktākā Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā, konstatēts ziņojumā, tā autoriem akcentējot situācijas pasliktināšanos aizvadītā gada laikā Irānā, Saūda Arābijā, Ēģiptē un Sīrijā.

Situācija viskrasāk pasliktinājusies Malaizijā, kas indeksā noslīdējusi par 18 vietām uz 119.vietu. Tas daļēji arī noticis nesen pieņemtā viltus ziņu apkarošanas likuma dēļ, kas "ļauj valdībai uzspiest savu patiesības versiju".

Mediju brīvības līmenis kopumā pērn saglabājies stabils, tomēr, salīdzinot ar 2013.gadu, rādītāji pasliktinājušies par 12%.

Daļa problēmas ir tā, ka mazinājusies ticība žurnālistiem, ko sekmē politiskā polarizācija un dezinformācija tīmeklī.

Kā konstatēts nesenā Edelmana fonda aptaujā, 28 valstīs 59% respondentu uzskata, ka žurnālisti tīši maldina sabiedrību, norāda RSF.

Pasaules preses brīvības indekss tiek balstīts pasaules valstu ekspertu aptaujas datos, kā arī liecībās par vardarbību un sliktu izturēšanos pret žurnālistiem, veidojot kopainu, kas ietver plurālismu, mediju neatkarību pašcenzūru un citus faktorus.