LPUF: Latvijas pircēji varētu būt lielāki patrioti, izvēloties vietējās izcelsmes produktus (7)

Patīkami, ka Latvijas pircēji tradicionāli tomēr dod priekšroku vietējās izcelsmes pārtikai un aizvien vairāk meklē iespējas iegādāties Latvijas ražotāju produktus, pauda LPUF padomes priekšsēdētāja. “Vietējo ražotāju produkcija mums ir mīļāka, labāk zināma un vairāk saskan ar mūsu nacionālajām garšas īpatnībām, vienlaikus tā ir arī drošāka, kvalitatīvāka, svaigāka un veselīgāka nekā importa produkcija. Tā ir ražota Latvijā un nav transportēta no citām zemēm, tātad arī videi draudzīgāka.”

Vaicāta par to, kā ir mainījusies pircēju gaume pēdējos 5-10 gados, LPUF priekšsēdētāja skaidro, ka iedzīvotāju attieksme un tās izmaiņas tiek pētītas ik gadu jau ilgāku laika posmu.

“Pētījumu dati liecina, ka nemainīgi Latvijas pircēju atbalsts vietējās izcelsmes pārtikai ir lielāks, kaut vienmēr varētu vēlēties, lai mūsu pircēji būtu vēl lielāki patrioti.”

Piemēram, 2015.gadā 79% iedzīvotāju Latvijā ražotus pārtikas produktus iegādājās vismaz reizi nedēļā, bet 17% patērētāju – reizi divās līdz trīs nedēļās. Visbiežāk – 80% gadījumu, tā bija auditorija vecumā no 55-74 gadiem un no laukiem. Tolaik vīrieši bija patriotiskāki par sievietēm – 81%, salīdzinot ar 76%. Un, kas interesanti, lielākie vietējās izcelsmes pārtikas pircēji – 88% – bija ar ienākumiem virs 900 eiro mēnesī, kas aptaujā bija augstākais norādītais ienākumu līmenis. 2015.gadā 56% aptaujāto apliecināja, ka vairāk uzticas Latvijā ražotu produktu kvalitātei un drošumam, bet 42% - ārvalstīs ražotu produktu.

Cena – nemainīgi svarīgākais kritērijs

I. Šure teic, ka vissvarīgākais kritērijs izvēlē gan katru gadu ir cena. Piemēram, 2015.gadā izcelsmes valsts (16%) bija tikai piektais kritērijs pēc kārtas, kas noteica izvēli par labu vienam vai otram produktam aiz cenas, kvalitātes, garšas un produkta sastāva. 2019.gadā izcelsmes valsts nozīme bija palielinājusies, to novērtēja 38% aptaujāto, tomēr cena tāpat bija numur viens. 2019.gadā 60% aptaujāto atzina, ka viņus satrauktu, ja bērnus skolās un bērnudārzos ēdinātu ar pārtikas produktiem, kas ievesti no ārvalstīm. "Tas arī bija apliecinājums, ka tieši vietējās izcelsmes pārtiku novērtējam visaugstāk."

“Ne tik regulāri, bet esam pētījuši šo situāciju salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Galvenā motivācija iegādāties tieši savas valsts produktus visās trīs Baltijas valstīs balstās vēlmē atbalstīt savas valsts ekonomiku. Pirms pieciem gadiem rudenī veikts pētījums deva satraucošu signālu, ka igauņi izceļas ar lielāku patriotismu pret savas valsts ražojumiem – pat situācijā, kad tie būs dārgāki, 58% vislabprātāk izvēlēsies vietēja ražojuma, nevis Latvijas produktu. Lietuvas patērētājs šajā kontekstā būs vieglāk sasniedzams, jo patērētāju īpatsvars, kuri nešaubīgi izvēlēsies pašmāju ražojumu, būs divkārt zemāks – 37%.

Latvijas patērētājs savā pārliecībā paliek pa vidu starp abām kaimiņvalstīm, 46% nešaubīgi izvēloties Latvijas produktus arī augstākas cenas gadījumā,”

vēsta LPUF priekšsēdētāja. Viņa piebilst, ka “pēdējā laikā Baltijas valstu griezumā šo jautājumu gan neesam pētījuši, bet esam aicinājuši mūsu pircējus saņemties, pievērst lielāku uzmanību iepakojumam un pārliecināties, ka produkts, ko liekam iepirkumu grozā, ir ražots Latvijā.”

Kāpēc ar maciņu “balsot” par vietējās izcelsmes pārtiku

Kādi tad ir svarīgākie ieguvumi – gan mājsaimniecībai, gan Latvijas ekonomikai kopumā – kādēļ mums biežāk vajadzētu izvēlēties pašmāju ražotāju produkciju? “ Pamatojums, kāpēc ir svarīgi ikdienā uzturā lietot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, ir gana vienkāršs – tas ir veids, kā atbalstīt vietējos ražotājus un pārstrādātājus, tā vietā, lai ar savu maciņu atbalstītu citas valsts uzņēmējus.

“Nauda paliek mūsu valstī, tā rada jaunas darba vietas, tā nodrošina algu mūsu draugiem un paziņām, kuri strādā pārtikas vai ar to saistītajās nozarēs. Tas ir veids, kā veicināt savas valsts attīstību, izvēloties kvalitatīvu produkciju.”

Komentējot Covid-19 līdzšinējo ietekmi uz nozari, viņa rezumē, ka šobrīd situācija pārtikas ražošanā vērtējama kā apmierinoša. “Ārkārtējā situācijā strauji pieauga pieprasījums pēc pārtikas produktiem ar garāku realizācijas termiņu. Patlaban ir tendence pircējiem kļūt izvēlīgākiem un pievērst uzmanību tam, ko pērk. Tostarp iedzīvotāji meklē nacionālās pārtikas kvalitātes zīmes “Zaļā karotīte” un “Bordo karotīte” uz pārtikas produktu iepakojuma, kas apliecina produktu atbilstību paaugstinātām kvalitātes prasībām.”

Ināra Šure norāda, ka, no otras puses, palielinās arī importa preču spiediens - tirgū ar pašmāju produktiem konkurē lētāks ārzemju ražotāju piedāvājums. Krīzes apstākļos īpaši mazajiem un vidējiem Latvijas ražotājiem ir ļoti nozīmīgs vietējo patērētāju atbalsts. Ir svarīgi vietējiem iedzīvotājiem starp līdzvērtīgu ārvalstu un vietējo ražojumu izvēlēties Latvijas produktu, lai atbalstītu pašu valsts ekonomiku

Kā pircējam atpazīt Latvijā ražotu pārtiku

Lai sekmīgi iekļautos globālajās pārtikas tirgus ķēdēs, ražotāji nevar iztikt bez dažādiem, saražotās produkcijas kvalitāti apliecinošiem sertifikātiem. “Sabiedrība beidzot ir sākusi teikt, kāda veida pārtiku tā vēlas iegādāties. Tāpēc prasība pēc “zaļākas” ražošanas tikai pieaugs. To ietekmē arī izmaiņas klimata un tirdzniecības politikā,” vēsta LPUF padomes priekšsēdētāja.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārziņā ir pircēju vērtējumā populārākās un uzticamākās kvalitātes zīmes Latvijā – Nacionālās pārtikas kvalitātes shēma ar “Zaļās karotītes” un “Bordo karotītes” kvalitātes zīmēm, kas apliecina produktu vietējo izcelsmi. Ar karotītēm marķētie produkti ražoti vai pārstrādāti Latvijā.

Ināra Šure teic, ka “Zaļā karotīte” ir iedzīvotāju vērtējumā vislabāk atpazīstamā pārtikas produktu kvalitātes zīme, ko atpazīst 92% iedzīvotāju. Savukārt “Bordo karotīte” ir otra populārākā, to zina katrs otrais patērētājs (51%).

“Atšķirība starp abām ir tas, ka vismaz 75% no “Zaļās karotītes” produktu ražošanā izmantotajām izejvielām ir vietējās, bet “Bordo karotītes” produktu ražošanā izmantoto vietējo izejvielu īpatsvars ir mazāks par 75%.

Pilns ražošanas pārstrādes cikls abām karotītēm tiek veikts Latvijā. Šīs abas kvalitātes zīmes ir sava veida palīgs pircējiem ātri un vienkārši atpazīt kvalitatīvu Latvijā ražotu pārtiku.

Raksts tapis sadarbībā ar RIMI.