norāda “Zaļās jostas” pārstāve Laima Kubliņa, uzsverot, ka viss, kas ir vienreizlietojams, nevar būt dabai draudzīgs. Jau šobrīd daudzviet tiek plaši lietotas ilgtspējīgākas alternatīvas ierastajiem plastmasas traukiem. Arī Latvijā gan dabai draudzīgāk, gan uzņēmējiem izdevīgāk būs rast risinājumus, kā atteikties no vienreizlietojamiem traukiem pavisam.
“Mums kopīgi nepieciešams panākt, lai mēs pēc iespējas mazāk lietotu vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus, kas kalpo īsu laiku, bieži vien nav īsti pārstrādājami, un aizstātu tos ar atkārtoti lietojamiem un pārstrādājamiem materiāliem. Plastmasu saturošu izstrādājumu likumprojekts ir viens no pirmajiem soļiem vienreizlietojamās plastmasas patēriņa ierobežošanā, kam sekos nākamie. Svarīgi, izglītojot un informējot sabiedrību, mainīt mūsu kopējos paradumus, arvien veicinot dabai draudzīgākas izvēles ikdienā, gan iegādājoties preces, gan tās lietojot,” uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
“Ikkatram no mums ir nepieciešams aizdomāties par vienreizlietojamo iepakojumu lietošanas nepieciešamību un biežumu, kā arī par to, kādas sekas tas atstāj uz vidi tā dzīves ciklā.
Plastmasa pēc savas būtības nav ne slikta, ne laba, bet jautājums ir par to, cik daudz un kādam nolūkam mēs to izmantojam, un kādā veidā pēc izmantošanas to apsaimniekojam,”
norāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Sandra Muižniece-Brasava.
“Lai gan ražotāji vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu ražošanā aizvien vairāk izmanto bioloģiski noārdāmu un rūpnieciski kompostējamu plastmasu, uzsverot to noārdīšanās spējas, tomēr to pārstrāde bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksā būs ierobežota,” situācijas nopietnību uzsver SIA “Getliņi EKO” vides projektu vadītāja Baiba Rosicka, norādot, ka ir nepieciešama cieša sadarbība starp visām produkta dzīves ciklā iesaistītājām pusēm, lai teorētiski iespējamā iepakojumu un trauku pārstrāde varētu tikt īstenota dzīvē.