22. aprīlī visā pasaulē jau 51. reizi svinēs Starptautisko Zemes dienu, pievēršot sabiedrības uzmanību videi nekaitīgam un ilgtspējīgam dzīvesveidam. Pandēmijā šī diena ir lielisks atgādinājums par cilvēku, dzīvnieku un planētas neaizsargātību globāli.
Zīmīgā notikuma svinēšana katram no mums var būt atšķirīga - televizora vai citu elektroierīču atvienošana no elektrotīkla, došanās uz darbu ar velosipēdu, koka iestādīšana vai atkritumu šķirošana. Svarīgi saprast, ka pat tāds šķietami mazs solis var ieviest pārmaiņas ikdienā ilgtermiņā, un šī diena pierāda - arī viena persona var pozitīvi ietekmēt pasauli.
Gatavojoties Zemes dienai, “National Geographic” jūs iepazīstinās ar pieciem retāk dzirdētiem faktiem par šo dienu.
Viss sākās ar plašu naftas noplūdi Kalifornijā
1969. gada 28. janvārī pēc nekontrolētas naftas noplūdes no urbuma Santabarbaras kanālā nonāca vairāk nekā 12 miljoni litru naftas. Eļļainais šķidrums izveidoja 56 kilometru garu melnu darvas plankumu jūrā, nogalinot tūkstošiem putnu, zivju un jūras zīdītāju. Šo nelaimi nodēvēja par trešo traģiskāko naftas noplūdi valsts vēsturē, kas sagrāva populāro un gleznaino Dienvidkalifornijas piekrasti.
Tomēr nav ļaunuma bez labuma - noplūde bija katalizators, kas aizsāka dažādu iedzīvotāju un aktīvistu darbību, kā arī piesaistīja valsts un politiķu uzmanību vides aizsardzības jautājumiem. Zīmīgi, ka ar pirmo svinamās dienas idejas konceptu iepazīstināja miera aktīvists Džons Makkonels (John McConnell), uzstājoties UNESCO konferencē Sanfrancisko 1969. gada decembrī.