Kas uzņēmējiem jāzina par klimata pārmaiņām

Klimata pārmaiņu ietekmē īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā uzņēmējdarbības vide mainīsies katrā nozarē, radot riskus un iespējas, bet jo īpaši enerģētikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, transporta un infrastruktūras, ražošanas, būvniecības, kā arī tūrisma nozarē.

No vienas puses, klimata pārmaiņas uzņēmējdarbību skar pirmām kārtām tieši kā fiziski riski – arvien biežāku ārkārtēju, postošu laika apstākļu (lietavas, plūdi, vētras, ilgstoša karstuma un sausuma periodi) vai arī pakāpenisku klimata izmaiņu radītu apstākļu ietekme (vidējās temperatūras vai jūras līmeņa kāpums) uz uzņēmuma īpašumu vai ražošanas produktivitāti.

Kā piemērs šādai ietekmei būtu minams plūdu radītu bojājumu pieaugums ēkām jūras piekrastē vai upju grīvās, nepietiekams ūdens daudzums hidroelektrostacijās, lauksaimniecības ražas apjoma vai kvalitātes mazināšanās laikapstākļu ietekmē vai neparedzamas aizkavēšanās starptautiskās izejvielu piegādes ķēdēs.

Vienlaikus paredzamais vidējās temperatūras kāpums un veģetācijas perioda pagarināšanās lauksaimniekiem varētu nest gan produktivitātes pieaugumu, gan iespēju audzēt jaunas kultūras, bet pārtikas nozarei kopumā - pieaugošas eksporta iespējas, jo vietējo izejvielu piegādes turpinās būt stabilas, bet pieprasījums pēc pārtikas pasaulē augošs.

No otras puses – kā lēš eksperti - Latvijas platuma grādos lielākā klimata ietekme uz uzņēmējdarbību būs tā, kas izriet no pārmaiņām, īstenojot pāreju uz zemu CO2 emisiju ekonomiku, ko mēdz dēvēt par klimata pārejas riskiem.

Ar to domāta salīdzinoši pēkšņa klimata un vides politikas pieņemšana, neadekvāti novērtēts tehnoloģiskais progress vai nespēja pielāgoties tirgus noskaņojuma un patērētāju preferenču izmaiņām. Piemēram: principa “piesārņotājs maksā” ieviešana varētu radīt finansiālu slogu tiem ražotājiem, kas laicīgi nav sākuši darbu pie atkritumu un izmešu daudzuma mazināšanas.

Atzīstot ieguvumus no gandrīz nulles enerģijas ēkām, varētu mazināties iedzīvotāju pieprasījums pēc senāk celtiem nekustamajiem īpašumiem; sabiedrība kļūs arvien neiecietīgāka un skaļāka pret piesārņošanas gadījumiem, dzīvnieku labturības prasību neievērošanu vai zaļmaldināšanu (angliski: greenwashing), iedragājot uzņēmuma reputāciju un produkcijas noietu. Jau šobrīd bankas un investori, tostarp Swedbank Grupa, izvēlas nefinansēt tādas nozares kā ogles vai netradicionālais fosilais kurināmais, tādējādi atturoties no klimata politiku vājinošu ekonomisko aktivitāšu sekmēšanas. Vienlaikus pārmaiņu laikos allaž iespējams atklāt jaunus potenciālus – tiem uzņēmumiem, kas būs laikus sākuši pārveidi, varētu izdoties atrast vai uzlabot vietu ienesīgās globālās piegādes ķēdēs vai rast jaunus noieta tirgus ar inovatīvu zemas emisijas produkciju vai pakalpojumiem.

Klimata pārmaiņu fizisko un pārejas risku ietekme uz uzņēmējdarbību Latvijā būs atkarīga no pārejas procesa un risku mazināšanas pasākumu savlaicīguma un plānveidības – kā uzņēmēji un valsts pārvalde koordinēti risinās klimata pārmaiņu pamatcēloņus, novēršot vai samazinot emisijas.

Sliktākajā scenārijā, laika gaitā pieaugot klimata pārmaiņu ietekmei, politikas veidotāji var attapties emisiju mazināšanas "iedzīšanas" režīmā, skarbi ietekmējot uzņēmumus, kas nebūs veikuši pielāgošanās darbu.

Mēs apzināmies un ikdienā redzam, ka pielāgošanās sākšana uzņēmumiem ir izaicinoša. Klimata pārmaiņu politika ir sarežģīta, sabiedrības un politikas veidotāju zināšanas par klimata riskiem un iespējām ir ierobežotas, ekonomisko aktivitāšu klimata ietekme ir neviennozīmīga, mūs vada inerce koncentrēties galvenokārt uz tuvāka termiņa nevis pusgadsimta riskiem, kā arī grūtības kvantitatīvi definēt klimata riskus.

Ar visu minēto saskaramies arī mēs bankā, integrējot klimata un vides riskus mūsu praksēs. Piemēram, šajā posmā ir ļoti aktuāls jautājums par dažādu uzņēmējdarbības ilgtspēju raksturojošu datu pieejamību (piemēram, CO2 emisijas, ēku energoefektivitātes dati). Bez tiem mūsu mērķi virzīt finanšu plūsmas ilgtspējīgos darījumos, iezīmēt kredītportfeļu transformācijas soļus un pilnveidot publisku atskaitīšanos jeb pārredzamību ir apgrūtināti. Tomēr mēs esam apņēmības pilni līdzdarboties tautsaimniecības transformēšanā uz zemāku oglekļa emisiju līmeni un palīdzēt klientiem pieņemt ilgtspējīgus lēmumus.

Latvijas uzņēmēju galvenie riski un iespējas, ko rada klimata pārmaiņu scenāriji un saistītās izmaiņas likumdošanā, tehnoloģijās, globālajos tirgos un banku finansēšanas stratēģijās būs arī galvenais fokuss diskusijā “Vai klimata pārmaiņas ietekmēs tavu uzņēmumu?”, kas 23.aprīlī risināsies LTRK pasākuma “Uzņēmēju dienas Zemgalē 2021” ietvaros.

LTRK aicina apmeklēt Zemgales vērienīgāko uzņēmējdarbības pasākumu, kas 22. un 23. aprīlī attālinātā formātā norisināsies speciāli veidotā tīklošanās platformā un tiešraidē no studijas Jelgavā.

LTRK Iespēju festivāla “Uzņēmēju dienas Zemgalē 2021” ietvaros norisināsies uzņēmēju izstāde, starptautiskā tīklošanās, dalībnieku vebināri, izglītības iestāžu virtuālās atvērto durvju dienas un vērienīgs biznesa forums. Lai apmeklētu pasākumu, reģistrējieties šeit vai dodieties uz mājaslapas augšējo izvēlni “Piesakies”, izvēlieties “Apmeklētāji” un aizpildiet nepieciešamos reģistrācijas datus – vārds, uzvārds, e-pasts, organizācija, novads. Uz e-pasta adresi saņemsiet tiešsaistes platformas piekļuves informāciju.