Vaidere: Eiropa varēs kļūt par līderi zaļo tehnoloģiju izstrādē (2)

Kā informēja Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis, šorīt pēc 14 stundu ilgām sarunām Eiropas Parlaments (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis panāca vienošanos par Eiropas Klimata aktu, kas būšot Eiropas zaļā kursa stūrakmens.

Politiķe uzsvēra, ka vienošanās ar Eiropas Klimata aktu ir vēsturiska, jo tagad ES politiskā apņemšanās kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu līdz 2050.gadam būs juridiski saistoša.

Viņa skaidroja, ka klimata neitralitāte nozīmē to, ka tiks panākts siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju neto nulles līmenis.

"Tātad, neradīsim vairāk kaitīgu izmešu kā varam kompensēt, piemēram, stādot kokus. Virzība uz videi draudzīgu saimniekošanu dos daudzus ieguvumus, piemēram, tas mazinās piesārņojumu un uzlabos mūsu veselību. Samazinot fosilā kurināmā importu, ietaupīsim daudzus miljardus eiro," pauda Vaidere, norādot, ka Eiropa varēs kļūt par līderi zaļo tehnoloģiju izstrādē un pārdot tās pārējai pasaulei, kas, viņasprāt, radīs arī daudz jaunu darbavietu. Turklāt tas, ka Latvija jau patlaban ir starp ES zaļākajām valstīm, dod valstij labu starta pozīciju.

Vaidere atzīmēja, ka Eiropas Klimata akts satur virkni nozīmīgu mērķu. Viņa norādīja, ka visvairāk šķēpu tika lauzts par 2030.gada starpmērķi emisiju samazinājumam. Sarunās tika panākta vienošanās par 55% samazinājumu, salīdzinot ar 1990.gada līmeni.

"Pēdējo 30 gadu laikā mēs Eiropā jau esam samazinājuši SEG emisijas par 25%; tātad nākamo deviņu gadu laikā mums tās ir jāsamazina par vēl 30%. Šāds mērķis prasīs lielas pūles, tomēr izpētes darbs parāda, ka tas ir reāli sasniedzams," uzsvēra politiķe.

Kā vilšanos viņa gan vērtē to, ka 2050.gada mērķis ir sasniedzams visai ES kopīgi, bet ne katrai dalībvalstij individuāli. Tāpat Vaidere informēja, ka likumā paredzēts finansiāls atbalsts ilgtspējīgai zemes un mežu apsaimniekošanai, jo tie dabiski saista CO2 un tādējādi var novērst oglekļa emisiju nonākšanu atmosfērā. Tāpat tiks izveidota Eiropas klimata padome, kas ekspertu vadībā uzraudzīs, lai Klimata akts tiktu veiksmīgi ieviests.

Politiķe norādīja, ka virzībā uz klimatneitralitāti nedrīkst pasliktināties cilvēku dzīves līmenis, tādēļ būs ļoti svarīgi aizliegumu vietā uzņēmējiem piedāvāt ekonomiskus stimulus un palīdzēt radīt jaunas iespējas. Lai sasniegtu izvirzīto SEG emisiju mērķi, Latvijā būs nepieciešams ievērojami paātrināt ēku renovāciju, būtiski palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu autotransportā, kā arī samazināt enerģijas importu.

"Ja gudri investēsim vairāk nekā 10 miljardus eiro, ko saņemsim no ES daudzgadu budžeta 2021. līdz 2027.gadam un ekonomikas atveseļošanas fonda, šos uzdevumus varēsim realizēt," pauda EP deputāte.

Tuvākajā laikā EP ar balsojumu oficiāli apstiprinās panākto vienošanos. Savukārt jūnijā Eiropas Komisija (EK) nāks klajā ar virkni jaunu vai uzlabotu klimata likumdošanas priekšlikumu emisiju samazināšanai dažādās nozarēs.