Pēc viņas paustā, gada sākumā apstiprinātais plāns ir pirmais visaptverošais politikas plānošanas dokuments diasporas jomā, kas izstrādāts, pamatojoties uz Diasporas likumu, no kura arī izrietēja uzdevums un mandāts ĀM vadīt šī plāna izstrādi kā diasporas politiku koordinējošai institūcijai un ministrijai.
Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka Diasporas konsultatīvās padomes ietvaros tika izveidotas vairākas darba grupas, no kurām katra diskutēja, kas ir tie uzdevumi, kas iekļaujami plānā. ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka plāns dod visaptverošu ieskatu par veicamajiem darba uzdevumiem, iezīmē arī plānotos rezultatīvos radītājus, atbildīgās institūcijas, kā arī budžetu.
"Pēc plāna sākotnējās pabeigšanas vēl tika veikta korekcijas, lai plānā nebūtu tikai gaisa pilis, bet lai visiem iekļautajiem pasākumiem pretim būtu konkrēts finansējums. Ja kaut kam finansējums nebija paredzēts, tika meklētas iespējas šo finansējumu tomēr atrast. Ja finansējums netiek rasts, tad pastāvēja vienošanās par kāda darba pagaidu atlikšanu," sacīja Kalniņa-Lukaševica, norādot, ka 2022. un 2023.gadā ieplānotais finansējums ir 3 071 626 eiro.
ĀM parlamentārā sekretāre deputātiem pavēstīja, ka jau sākotnēji tika pieņemts lēmums šo plānu strukturēt atbilstoši Diasporas likumā iezīmētajiem četriem galvenajiem rīcības virzieniem darbam ar diasporu, fokusējoties uz jautājumiem, kas saistīti ar latviskās identitātes, piederības sajūtas Latvijai stiprināšanu, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu. Savukārt otrais darba virziens ir saistīts ar diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana, trešais - ar diasporas iesaisti tautsaimniecībā un zinātnes attīstībā, bet ceturtais - atbalsts reemigrācijai.