Darbam ar diasporu atvēlēti 3 miljoni eiro (4)

Pēc viņas paustā, gada sākumā apstiprinātais plāns ir pirmais visaptverošais politikas plānošanas dokuments diasporas jomā, kas izstrādāts, pamatojoties uz Diasporas likumu, no kura arī izrietēja uzdevums un mandāts ĀM vadīt šī plāna izstrādi kā diasporas politiku koordinējošai institūcijai un ministrijai.

Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka Diasporas konsultatīvās padomes ietvaros tika izveidotas vairākas darba grupas, no kurām katra diskutēja, kas ir tie uzdevumi, kas iekļaujami plānā. ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka plāns dod visaptverošu ieskatu par veicamajiem darba uzdevumiem, iezīmē arī plānotos rezultatīvos radītājus, atbildīgās institūcijas, kā arī budžetu.

"Pēc plāna sākotnējās pabeigšanas vēl tika veikta korekcijas, lai plānā nebūtu tikai gaisa pilis, bet lai visiem iekļautajiem pasākumiem pretim būtu konkrēts finansējums. Ja kaut kam finansējums nebija paredzēts, tika meklētas iespējas šo finansējumu tomēr atrast. Ja finansējums netiek rasts, tad pastāvēja vienošanās par kāda darba pagaidu atlikšanu," sacīja Kalniņa-Lukaševica, norādot, ka 2022. un 2023.gadā ieplānotais finansējums ir 3 071 626 eiro.

ĀM parlamentārā sekretāre deputātiem pavēstīja, ka jau sākotnēji tika pieņemts lēmums šo plānu strukturēt atbilstoši Diasporas likumā iezīmētajiem četriem galvenajiem rīcības virzieniem darbam ar diasporu, fokusējoties uz jautājumiem, kas saistīti ar latviskās identitātes, piederības sajūtas Latvijai stiprināšanu, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu. Savukārt otrais darba virziens ir saistīts ar diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana, trešais - ar diasporas iesaisti tautsaimniecībā un zinātnes attīstībā, bet ceturtais - atbalsts reemigrācijai.

Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, lai izstrādātu plānu un vienotos par galvenajiem uzdevumiem tika ņemti vērā uzkrātie Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētījumi, kas pagājušajā gadā deva aktuālāko skatu, cik liela ir Latvijas diaspora - 2020.gada sākumā ārvalstīs bija aptuveni 300 000 Latvijas valstspiederīgie un bijušie valstspiederīgie. Ja šim skaitlim pieskaita klāt arī Latvijas izcelsmes personas un to pēctečus, tad diasporas kopa patlaban tiek skaitīta 373 000 cilvēku liela.

"Tas parāda, cik ļoti aktuāls un svarīgs ir darbs, lai šo, tik ļoti būtisko mūsu tautas daļu iesaistītu dažādās aktivitātēs - piesaistei Latvijai, latviešu valodas un kultūras uzturēšanai,

lielu akcentu liekot arī uz iesaisti praktiskos jautājumos - zinātnē un ekonomikā," akcentēja ĀM parlamentārā sekretāre.

Pēc viņas paustā, pagājušajā gadā pētījums tika veltīts diasporas jauniešu piesaistes iespējām studijām Latvijas augstskolās, kas devis vērtīgus secinājumus. Turklāt ĀM speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele kopā ar kolēģiem no Izglītības ministrijas strādā pie tā, lai augstskolas Latvijā ieraudzītu diasporas jauniešus kā ļoti vērtīgu mērķa grupu piesaistei studijām Latvijā. Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka šī gada pētījums būs veltīts attālinātā darba jautājumiem un diasporas bērnu nometnēm, lai saprastu, kā šo instrumentu turpmāk izmantot.

Tāpat ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka patlaban aktuālā diskusija par Grozījumiem augstskolu likumā, kas dotu iespēju diasporas pārstāvjiem ciešāk iesaistīties Latvijas zinātnes telpā, izriet no iepriekšējos gados paveiktā - gan satīklojot pētniekus un zinātniekus, gan meklējot iespēju, kā vairāk piesaistīt kā studentus, tā pētniekus Latvijas augstskolām.

Kalniņa-Lukaševica pavēstīja, ka saistībā ar diasporas rīcības plānu, tiek turpināts sekot līdzi tiem darbiem, kas likumdošanas jomā izriet no Diasporas likuma. Bija uzdots uzdevums izstrādāt 12 konkrētus likumprojektus, no kuriem lielākā daļa jau ir izstrādāti un pieņemti, bet pie dažiem vēl norit darbs.