Patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem, atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.
Ekonomists: Vēl nav īstais brīdis, lai atceltu atbalsta pasākumus uzņēmējiem (2)
Viņš stāstīja, ka, raugoties uz norisēm ekonomikā, līdz ar ierobežojumu daļēju mīkstināšanu virkne uzņēmumu atsāk darbu un apritē atgriežas arī darbinieki. Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies, saslimstības rādītāji ir augsti un spēkā joprojām ir virkne ierobežojumu, tādējādi daudzi uzņēmumi un darba ņēmēji joprojām ir smagas krīzes skarti.
Ņemot to vērā, Vilerts secināja, ka šis nav īstais brīdis, lai atceltu valsts atbalsta pasākumus. "Par atbalsta pasākumu izbeigšanu jādomā brīdī, kad vīrusa izplatība būs apturēta un vairs nebūs epidemioloģiskie ierobežojumi.
Kamēr ir pandēmija, tikmēr atbalsta pasākumi ir jāsaglabā," uzsvēra Latvijas Bankas eksperts.
Tāpat viņš atzina, ka patlaban valsts atbalsta pasākumi - dīkstāves atbalsts, algu subsīdijas un līdzekļi apgrozāmajiem līdzekļiem - "stutē" ekonomisko aktivitāti, tādējādi palīdzot uzņēmumiem un iedzīvotājiem pārvarēt krīzi. Vilerta ieskatā, strauja atteikšanās no atbalsta programmām radīs riskus ekonomikai.
Vienlaikus centrālās bankas eksperts piebilda, ka dīkstāves atbalsts, algu subsīdijas un līdzekļi apgrozāmajiem līdzekļiem ir tikai neliela daļa no valsts sniegtā atbalsta Covid-19 krīzē. Pēc viņa teiktā, finansējums šīm programmām pārsniedz 300 miljonus eiro, kas ir 10% no kopējā valsts atbalsta Covid-19 krīzē, proti, ap trijiem miljardiem eiro.
Latvijas Bankas eksperts pauda skepsi par iespējām pārskatīt atbalsta programmu kritērijus vai nozares, kurām atbalsts būtu vai nebūtu piešķirams. "Diez vai valsts var noteikt, kuras nozares ir krīzes skartas, kuras - nav, jo uzņēmumu darbības specifika atšķiras," pauda Vilerts.
Viņš arī kliedēja bažas par uzņēmumu iespējamu negodprātīgu rīcību, izmantojot valsts atbalsta programmas. Vilerta ieskatā, ja uzņēmuma darbība atgriežas normālos apstākļos, tad tam pieaugs apgrozījums un uzņēmums vairs nevarēs kvalificēties atbalsta instrumentiem.
"Šajā situācijā ir labāk, ja kādam iedod vairāk, nekā kādam iedod par maz," pauda eksperts.
Vilerts rezumēja, ka patlaban nav pamata pārtraukt dīkstāves atbalstu, algu subsīdijas un atbalsta piešķiršanu uzņēmumu apgrozāmajiem līdzekļiem, jo katra no šīm atbalsta programmām pilda savu funkciju. "Dīkstāves atbalsts ļauj saglabāt darbavietas, algu subsīdijas ļauj uzņēmumiem turpināt darbu samazinātas slodzes apstākļos, bet ieguldījums uzņēmumu apgrozāmajos līdzekļos palīdz tiem segt fiksētās izmaksas," skaidroja Latvijas Bankas eksperts.