Vizītes ASV kā "jobka", "nokopšana" banku sektorā, sarunas pirtī un nepatiesas liecības – izbeigtās lietas materiāli paver priekškaru bijušā LB prezidenta darbības metodēm.
2014.gada augusta beigās Ernestam Bernim, vienam no ABLV bankas īpašniekiem, piezvanīja toreizējais Latvijas bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Vajagot neoficiāli satikties. Bernis bijis atvaļinājumā, Rimšēvičs arī. Ņemot vērā Rimšēviča statusu, Bernis piekritis. Abi satikušies bijušajā viesnīcā Latvija. LB prezidents stāstījis, cik svarīgi ir "draudzēties ar ASV" un ka tikai viņa aktīvā samierinātāja loma ļaus panākt pozitīvas izmaiņas pār Latvijas nerezidentu bankām savilkušos mākoņu kliedēšanā. Bet, lai novērstu riskus ABLV turpmākajai darbībai, vajadzētu maksāt lobistiem. Pirmais maksājums – 80 000 eiro.
Lobistus Rimšēvičs nav nosaucis, bet ļāvis noprast, ka ar tiem sadarbojas Arnis Lagzdiņš, kas vēlāk kļuva par banku uzrauga FKTK pārstāvi ASV.
Bernis maksāt atteicies. Summa likusies "neliela un nenopietna", salīdzinot ar miljonos mērāmajām investīcijām, ko banka iegulda savu sistēmu uzlabošanai. Tāpat šaubījies, ko ieteiktie lobisti varētu līdzēt. "Tas nav mūsu ceļš," LB prezidentam atbildējis Bernis. Redzami saīgušais Rimšēvičs ieteicis, lai labi padomā.
Pēc šīs sarunas abu attiecības pasliktinājušās. Bankā viena pēc otras sākušās četras FKTK pārbaudes.